Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” uzsākusi īstenot projektu “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, ar kuru paredzēts veicināt senioru aktivitāti un sadarboties viņu dzīves kvalitātes celšanā, informēt par digitālajām iespējām un tehnoloģijām, kas ir īpaši aktuālas epidemioloģiskās drošības dēļ noteikto ierobežojumu laikā, aizstāvēt senioru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citas aktivitātes.
LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka šis projekts ļauj turpināt pagājušajā gadā īstenotajā projektā “Aktīvs seniors Latvijā” uzsāktos darbības virzienus senioru interešu aizstāvībai. “LSKA ieguldīja lielu darbu vecāka gada gājumu cilvēku problēmu apzināšanā, izstrādāja un iesniedza gan LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, gan LR Tiesībsargam un Centrālajai vēlēšanu komisijai priekšlikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un tiesību aizstāvībai, tādēļ esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam, varam šo darbu turpināt. Vecāka gadu gājuma cilvēku problēmu risināšanā ļoti būtiska ir dažādu Latvijas senioru kopienu iesaiste un viņu viedokļu uzklausīšana, jo tikai izveidojot spēcīgu senioru intreses aizstāvošu NVO tīklu iespējams panākt viņu interešu pārstāvniecību kā likumdevēja varā, tā izpildvarā. Tādējādi tiks sekmēta arī sabiedrības līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, ” saka LSKA valdes priekšsēdētāja.
Savukārt projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktā ārkārtējā situācija iezīmējusi arī vairākus jaunus virzienus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kā vienu no tiem viņa min senioru informēšanu par digitālajām iespējām un tehnoloģijām. “Vecākā gadu gājuma cilvēku ikdienu ļoti atvieglotu jaunāko IT tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tiešsaistes iepirkšanās, saziņa ar valsts institūcijām, rēķinu apmaksa, tiešsaistes tikšanās ar citās mājsaimniecībās dzīvojošiem ģimenes locekļiem, radiem un draugiem, u.c. – visas šīs jauniem cilvēkiem pašsaprotamās lietas lielākai daļai senioru joprojām ir grūti izprotamas. Tehnoloģiju pratības veicināšanai kā arī informēšanai par drošu interneta izmantošanu, tiks organizēti speciāli semināri, arī attālināti. Tāpat tiks organizēti arī semināri par vecāka gadu gājuma cilvēkiem tik nozīmīgu tēmu kā pensiju likumdošana un izmaiņas nodokļu regulējumā no 2021.gada,” stāsta L.Kalnāja.
“Ņemot vērā, ka ar kādas vienas konkrētas sabiedrības grupu pārstāvošas NVO spēkiem nereti ir nepietiekami NVO nosprausto mērķu sasniegšanai, LSKA sāks darbu pie “Senioru saeimas” izveidošanas, kura apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO,” saka L.Kalnāja un uzsver, ka “Senioru saeimas” izveidošanas mērķis ir savu biedru interešu aizstāvība un nepieciešamā valsts atbalsta panākšana.
Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka jau pērn LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” laikā gan ar anketēšanas, gan interviju palīdzību identificēta virkne senioru dzīvi skarošu problēmu, no kurām būtiskākās ir nepietiekamie iztikas līdzekļi, ar senioru veselības aprūpi saistītie jautājumi, vientulība, sociālā atstumtība kā arī tas, ka arvien vairāk senioru tiek pakļauti kāda veida vardarbībai. Tomēr B.Girgensone uzsver, ka minētās problēmas ir tikai aisberga redzamā daļa, un realitātē to ir daudz vairāk. “Covid-19 pandēmijas laiks skaidri izgaismoja problēmas, kas saistās ar senioru uzturēšanos sociālās aprūpes centros. Cilvēks visu mūžu ir strādājis, veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr lielākā daļā gadījumu viņa pensijas pansionāta izmaksu segšanai nepietiek. Ko darīt, ja veco cilvēku bērni nespēj segt atlikušo daļu no pansionāta izmaksām vai arī abiem vecākiem nepieciešama pilna laika aprūpe? Vērsties tiesā šo līdzekļu piedzīšanai? Cerēt, ka nepietiekamo naudas daļu samaksās pašvaldība? Ko darīt, ja pansionātos tiek ievietoti seniori, kuru vienīgā kaite ir vecums, un kuru pieaugušie bērni vienkārši nevēlas, lai vecais cilvēks viņiem “traucētu dzīvot”? Sociālās aprūpes centru problemātika, tāpat kā neskaitāmie ar veco cilvēku aprūpi mājās saistītie jautājumi ir steidzami risināmi, ja vēlamies runāt par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu,” uzsver juriste.
Arī projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenošanas laikā tiks veikta senioru anketēšana problēmu jautājumu apzināšanai, kā arī tiks sagatavoti ierosinājumi iesniegšanai attiecīgajās Saeimas komisijās.
Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
