LSKA: Senioru lielākās problēmas ir nepietiekamie līdzekļi, vientulība un sociālā atstumtība

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), turpinot senioru problēmu apzināšanu projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konstatējusi, ka vairums aptaujāto senioru par lielāko problēmu uzskata nepietiekamo pensiju, nepietiekamo veselības aprūpi senioriem, vientulību un sociālo atstumtību.

“Lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai. Teju puse senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību,” norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

Tāpat konstēts, ka daudziem vientuļiem pensionāriem problēmas rodas nepietiekamu vides pieejamības risinājumu dēļ. Proti, ja cienījama vecuma seniors dzīvo daudzstāvu mājā, kurā nav lifta, viņš gan gadu nastas, gan nereti arī veselības stāvokļa dēļ, pats saviem spēkiem nevar iziet laukā no mājas, lai veiktu pat tik vienkāršu darbību, kā, piemēram, pastaiga svaigā gaisā vai došanās uz veikalu. Tāpat netrūkst arī pensijas vecuma cilvēku ar kustību trucējumiem vai arī gulošu slimnieku, kas ir pilnībā izolēti no sabiedrības.  

Jāņem vērā, ka bez tuvinieku atbalsta seniori nereti nespēj segt visas dzīves vajadzības, kaut arī viņu ienākumi ir pārāk lieli, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem. Piemēram, ja pensionārs saņem 150 eiro, viņš uz trūcīgā statusu pieteikties nevar, jo robeža ir 128,06 eiro pēc nodokļu nomaksas. “Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, taču ko darīt tad, ja bērni kādu objektīvu iemeslu dēļ savus pienākumus pildīt nespēj? Šīs problēmas risināšanai valstij būtu jāveido alternatīva, ar normatīvo regulējumu veicinot šādu senioru bērnu un sociālo dienestu sadarbību, kā rezultātā pēc sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamības pamatotības izvērtēšanas, tie tiktu apmaksāti no valsts budžeta,” teic B.Girgensone. 

Diemžēl joprojām seniori sastopas ar situācijām, kad viņiem tiek izkrāpti īpašumi vai arī īpašumā faktiski saimnieko bērni, kas nevēlas dot senioram pajumti. Tāpat neatrisināti paliek dzīvesvietas jautājumi, ja seniors vairs nespēj uzturēt savu īpašumu, cieš no īres dzīvokļa saimnieka patvaļas, bet viņam nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu institucionālu aprūpi. Šādās situācijās pensionāriem reti ir pieejami juristu pakalpojumi, turklāt seniori laukos ir mazāk izglītoti par savām tiesībām un nezina, kur vērsties pēc palīdzības. Šīs problēmas risinājumam būtu ieteicams senioriem ar soiālo dienestu starpniecību nodrošināt juridiskās konsultācijas visos ar īpašumu saistītajos jautājumos.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja norāda, ka šobrīd tiek strādāts arī pie tādas problēmas izpētes kā diskriminācija uz vecuma pamata. Lai arī šī diskriminācijas forma sabiedrībā ir prakstiski neredzama, tomēr tā pastāv, un aptver pietiekami daudzas mūsu dzīves jomas. “Nepieciešams mainīt sabiedrības izpratni par vecumu, likt saprast, ka novecošana ir neatņemama mūsu dzīves daļa, tā nav ne slimība, ne arī kāds pēkšņi radies defekts. Tādēļ ir vajadzīga sabiedrības izglītošana šajos jautājumos,” saka L. Kalnāja un uzsver, ka Latvijā ir ļoti daudz senioru, kuru ilgajā mūžā gūtajās atziņās ir vērts ieklausīties ikvienam cilvēkam.

“Apciemojot un sveicot mūsu valsts vienaudžus Alūksnē un Alūksnes novadā  Ausmu Miliju Zakarītes kundzi un Alfrēdu Škepastu viņu simtajā jubilejā, bija prieks vērot, cik šie sirmgalvji ir optimisma pilni un dzīvesgudri. Viņi nodzīvojuši garu mūžu, smagi strādājuši, pārcietuši arī ne vienu vien grūtu brīdi, kādu mūsu valsts vēsturē nav trūcis, un tomēr pratuši saglabāt sirdssiltumu un možu garu. Viņu piemērs rāda, ka cilvēks arī sirmā vecumā sirdī var būt jauns, un LSKA uzskata, ka mūsu visu pienākums gan likumdošanas jomā, gan arī ikdienas dzīves sfērās ir rīkoties tā, lai seniori varētu izbaudīt cilvēka cienīgas vecumdienas. Šī mērķa realizēšanai  LSKA apzina senioru problēmas, lai sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kura jau šoruden tiks iesniegta LR Saeimā,” saka L. Kalnāja.

Līdztekus senioru problēmu apzināšanai, LSKA projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros īsteno dažādus izglītošanās seminārus, plāno ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana  LR Saeimā,  kā arī strādā pie Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošanas. Savukārt senioru viedokļu apzināšanai par ar viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītiem jautājumiem, LSKA sagatavojusi aptaujas anketu, kura pieejama biedrības mājas lapā  www.lskapvienība.lv .

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lasīts 73 reizes

Service by Chukmasoff