Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.komponentes “Likuma vara” reformu un investīciju virziena 6.3. “Publiskās pārvaldes modernizācija” reformas 6.3.1. “Publiskās pārvaldes modernizācija” 6.3.1.4.i. investīcijas “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā”
PROJEKTA ĪSTENOTĀJS BIEDRĪBA
“VIDUSDAUGAVAS NVO CENTRS”
Līguma identifikācijas numurs ar SIF: 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020
Projekta nosaukums:
Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs
Projekta mērķis:
Stiprināt senioru, cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā un Latvijā dzīvojošo Ukrainas civiliedzīvotāju - senioru, kas bēg no kara savā valstī, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.
Projekta partneri:
- Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” – projekta iesniedzējs
- Biedrība "LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA"
- Biedrība “Ikšķiles senioru skola”
- Biedrība “Baltā māja”
- Biedrība “Kuldīgas senioru skola”
Projektā iesaistījāmies no 2023. gada augusta un turpināsim darbu līdz projekta noslēgumam 2025. gada oktobrim.
Par projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” aktualitāti.*)
Tāpat kā Eiropā, arī Latvijas sabiedrība strauji noveco, un tas ir jautājums, kura risināšanu nevaram atlikt. Ir vairāki aspekti, t.sk.pienākums veikt situācijas risinājumu stratēģisko plānošanu, ko Latvijai uzliek starptautiski dokumenti – par to vairāk situācijas aprakstā tālāk. Tāpat jau šobrīd tiek piedāvātas vairākas Latvijas nevaldības organizāciju (NVO) iniciatīvas senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, kas plašāk pazīstamas kā senioru skolu kustība.
Ievērojot šo kontekstu, biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem citiem nevaldības organizāciju partneriem ir sagatavojusi un uzsākusi realizēt Atveseļošanās un noturības mehānisma konkursā “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” finansētu projektu “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”.
Trešās paaudzes universitātes jeb U3A (University third age)
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu viena no nozīmīgākajām praksēm, viena no atslēgām ir neformālā izglītība senioriem. Vairāk nekā 6 % ES-28 iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem un 3 % vecumā no 65 līdz 74 gadiem 2018.gadā piedalījās formālajā un neformālajā apmācībā.
Francijā 1973.gadā tika izveidota pirmā Trešās paaudzes universitāte (U3A). Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Seniori aktīvi izmanto iespēju mācīties, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, lai neapstātos savā attīstībā. Mācību centru pieredze rāda, ka aktīvs dzīvesveids vecumdienās ļauj izjust savu piederību domubiedru grupai, palīdz novērst uzmanību no sliktas pašsajūtas, skumjām domām un trauksmes. Iesaistoties regulārā un interesantā darbībā, seniori ir mazāk pakļauti depresijas riskam, retāk slimo, mazāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības, labāk orientējas sabiedriskajos procesos, izjūt lielāku gandarījumu par dzīvi.
Baltijas reģionā visaktīvākā U3A attīstība vērojama Lietuvā. 2018. gadā dažādās Lietuvas pilsētās bija 67 šādas institūcijas, dažas no tām strādāja sadarbībā ar esošajām augstskolām, tas ir, strādāja pēc "franču" modeļa: Kauņas koledža, Kauņas Universitāte, Klaipēdas Universitāte, Lietuvas Universitāte Sports, Panevēžas koledža un Paņevežas koledžas Rokišķu filiāle. Citas U3A bieži izmanto skolu materiālo bāzi: publiskās bibliotēkas, muzejus vai pašvaldības - telpas, aprīkojumu u.c.
U3A nav tikai par labumu senioriem, jo plašāka sabiedrība, kā arī valdība iegūt no tās darbības rezultātiem. Palielinoties zināšanām un prasmēm, cilvēki kļūst kompetentāki, viņiem attīstās kritiskā domāšana, pieaug pašcieņa. Sistemētiska slodze smadzenēm ir garīgās veselības veicināšanas, psihisko saslimšanu līmeņa samazināšanas veidi. Jo vairāk cilvēku piekopj aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, jo mazākas izmaksas sociālās aprūpes un veselības aprūpes sistēmās. Tas ir arī labs piemērs jaunākām paaudzēm.
*) teksts no iesnieguma LR Labklājībs ministrijas Senioru lietu padomē, ko sagatavoja projekta iesniedzējs.
Aktīvi darbojamies projekta īstenotāju ikmēneša darba grupās.
Viens no mūsu biedrības uzdevumiem ir veidot dialogu ar valsts izpildvaras un lēmējvaras pārstāvjiem.
Pievienojam pielikumā 2024. gada 7. februārī mūsu prezentēto darba grupā par dialoga veidošanu.