Pasākuma organizatore bija Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, projektu “Senioru Saeima”, un kuras darbā aicināti piedalīties mediķi, veselības aprūpes eksperti, valsts pārvaldes institūcijas, pacientus un citas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas organizācijas.

Aicinājums izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030.gadam kardiovaskulāro slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; par 3 reizēm samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.

Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Komisija ir uzsākusi iniciatīvu neinfekciju slimību, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimību, saslimstības un mirstības mazināšanai. Arī Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēs kardiovaskulāro slimību ārstēšana ir izvirzīta par vienu no prioritātēm. Pasākuma dalībnieki uzklausīja informāciju par EK iniciatīvu, 

LSKA Senioru Saeimas pasākumā aptaujāto senioru anketas rezultātu prezentāciju, Veselības ministrijas iniciatīvas, apsprieda priekšlikumus ārstēšanas uzlabošanai Latvijā, kā arī parakstīja kopīgu aicinājumu rīcībai.

AICINĀJUMS RĪCĪBAI

par kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu iedzīvotāju un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai

Aicinājuma rīcībai parakstītāji, turpmāk kopā sauktas – “Puses”, ir vienojušās šādi.

Apzinoties, ka:

• Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības saglabājas kā nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma, turklāt mirstība no tām 2021.gadā ir pieaugusi par 10%, kas rada pieaugošu sociālu un ekonomisku slogu Latvijas iedzīvotājiem gan individuāli mājsaimniecības līmenī, gan makroekonomiski;
• ir aktualizējusies negatīva tendence – cilvēki ar dažādām hroniskām saslimšanām, baidoties inficēties ar Covid-19, klātienē retāk apmeklē ārstus un attālinātas ārstu konsultācijas tikai daļēji spēj kompensēt klātienes vizītes. Tā rezultātā tiek kavēta arī efektīva primārā un sekundārā profilakse kardiovaskulārām slimībām un šādu slimību savlaicīga ārstēšana, veicinot arī Covid-19 pandēmijas plašāku izplatību un novēršamu nāvju skaita palielināšanos un nevienlīdzības pieaugumu starp valstīm,
• katrs ceturtais kardiovaskulāro slimību izraisīts nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams un pie tā nav vainojams vienīgi cilvēka dzīvesveids, bet arī iedzimtības, sociālie un vides faktori, kā arī veselības aprūpes sistēmas nespēja savlaicīgi novērst priekšlaicīgas aiziešanas iemeslus; 
• nesenā pētījumā ir noskaidroti galvenie kardiovaskulāro slimību riska faktori Latvijā, starp kuriem būtiska loma ir arī zema blīvuma lipoproteīnu jeb sliktā holesterīna līmenim, kas sniedz iespēju efektīvi plānot nepieciešamos pasākumus un mazināt gan šādu risku izplatību populācijā, gan samazināt saslimstību ar šādām slimībām; 
• digitālajām tehnoloģijām, tāpat kā inovācijām un zinātniskiem sasniegumiem biofarmaceitiskajā pētniecībā, ir liels potenciāls pārveidot kardiovaskulāro slimību profilaksi, agrīnu atklāšanu un ārstēšanu,

atzīstot jaunu situāciju, kurā:

• pacientu un mediķu speciālistu organizācijas no daudzām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm nesen ir apvienojušas spēkus Eiropas Kardiovaskulārās veselības aliansē un paudušas apņēmību, uzrunājot ES izpildinstitūcijas un ES dalībvalstu valdības, izvirzīt par prioritāru mērķi tuvākajiem gadiem cīņu ar kardiovaskulārām slimībām un sniegt ieguldījumu vienota ES ceļveža izstrādē un īstenošanā;
• Eiropas Kardiovaskulārās veselības alianse šā gada 16. maijā publiskojusi sagatavoto Sirds un asinsvadu veselības plānu Eiropai, kura pamatmērķis ir līdz 2030. gadam Eiropā par trešdaļu samazināt priekšlaicīgu un novēršamu nāves gadījumu skaitu;
• zinātniekiem izdevies radīt jaunas paaudzes revolucionāras inovatīvas terapijas, kas vērstas uz pacientiem ar augstu holesterīna līmeni un citu valstu pieredze ieviešot tās, ļauj cerēt uz radikāli labāku rezultātu sasniegšanu kardiovaskulāro slimību ārstēšanā;
• kardiovaskulāro slimību ārstēšana Ministru kabinetā šā gada 24. maijā apstiprinātajās "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" minēta kā viena no galvenajām prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem,

Puses piedāvā izvirzīt ambiciozākus mērķus:

• līdz 2030.gadam kardiovaskulāro slimību diagnožu pacientu grupā:

• samazināt novēršamo nāvju skaitu par 30%;
• palielināt veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%;
• par 3 reizēm samazināt atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu,

un pauž apņemšanos:

• aizstāvēt finansējuma palielinājumu neatliekamiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas pasākumiem 2023. un turpmākajos gados, t.sk. pacientu līdzmaksājumu par kompensējamiem medikamentiem samazināšanai senioriem;
• nodrošināt aktīvu iesaisti dažādās jaunās ES līmeņa iniciatīvās, kas vērstas uz kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai noteiktu visefektīvākās politikas un pasākumus, kas ļauj sasniegt kardiovaskulāro slimību pacientus;
• iesaistot medicīnas speciālistus, ģimenes ārstus un pacientu biedrības, Veselības ministrijas vadībā, pārņemot labo praksi no citām ES dalībvalstīm, sagatavot priekšlikumus un aktīvi iesaistīties rīcības plāna “Par veselu sirdi” izstrādē, kas paredz mērķtiecīgus pasākumus un inovatīvas pieejas kardioloģijas terapijas jomā, tajā skaitā holesterīna kontroles jomā;
• aicināt izstrādāto rīcības plānu, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc šī aicinājuma parakstīšanas, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Aicinājumu rīcībai parakstīt aicinātas valsts un pašvaldību institūcijas, Saeimas deputāti, politiķi, mediķu profesionālās organizācijas, pacientu biedrības, senioru biedrības, plašas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas, medicīnas augstskolas un pētniecības institūcijas, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un organizācijas, individuāli atbalstītāji, plašsaziņas līdzekļi.

30 paraksti

Pasākuma foto mūsu mājas lapas Galerijā „Parakstīts aicinājums rīcībai par sirds un asinsvadu slimību novēršanu”

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13