Situācijā, kad sabiedrība arvien straujāk noveco, senioru iekļaušana mūžizglītības sistēmā un attiecīgas normatīvās bāzes radīšana ir viens no instrumentiem, kas sabiedrībai ļaus veiksmīgāk pārvarēt sociālekonomiskos izaicinājumus. Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzskata, ka valstij jāpārskata visas politikas jomas, kas tieši vai netieši skar seniorus, jādefinē mērķi un uzdevumi katrā no tām, tai skaitā arī senioru mūžizglītības  veicināšanā. 

Latvijā seniori pagaidām nav iekļauti mūžizglītības sistēmā, tomēr nevalstisko organizāciju īstenotie neformālās izglītības kursi pastāv dažādās pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Krāslavā, Kuldīgā, Ikšķilē un Siguldā. Mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, jau spērušas soli tālāk un tajās ir izveidots Trešās paaudzes universitāšu (U3A) tīkls. Šobrīd arī Latvijā darbojas apjomīgs projekts “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, ko Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā realizē biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar “Latvijas senioru kopienu apvienību”, “Kuldīgas Senioru skolu”, “Ikšķiles senioru skolu” un “Balto māju” Līvānos. Lai iepazītos ar Trešās paaudzes universitāšu (U3A) darbību un modeli Lietuvā, projekta īstenotāju pārstāvji maijā apmeklēja vairākas mūsu kaimiņvalsts Trešās paaudzes universitātes. 

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, kura ir U3A projekta eksperte no LSKA puses, uzsver, ka viens no aktuālākajiem mūsdienu sociālās attīstības izaicinājumiem ir sabiedrības novecošanās un līdz ar to ir ļoti nopietni jādomā, kā izmantot “sudraba paaudzes” darba tirgus potenciālu. “Mūžizglītība arī senioru vecumā ir tā, kas stiprina viņu izredzes darba tirgū un palīdz palikt aktīviem, neatkarīgiem un pilnvērtīgiem mūsdienu sabiedrības locekļiem. Turklāt kvalitatīvas mūžizglītības iespējas ir būtiskas visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu nodarbošanās, vecuma un citiem apstākļiem. Tāpēc trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā ir kļuvusi par nepieciešamību un, līdzīgi kā Lietuvā, U3A jādarbojas ciešā sasaistē ar valsts un pašvaldības institūcijām, saņemot no tām visu nepieciešamo atbalstu.”

Lilita Kalnāja min, ka Lietuvā jau 2015.gadā tika izveidota Nacionālā Trešās paaudzes universitāšu asociācija (NTAUA), kurā apvienojušās 54 U3A, savukārt pirmā Medardas Čobotas Trešās paaudzes universitāte Viļņā tika atvērta 1995.gadā. “Apmeklējām četras  Trešās paaudzes universitātes – Paņevežā, Viļņā, Traķos un Kauņā, un secinājām, ka mūžizglītība Lietuvas senioru vidū ir patiešām pieprasīts pakalpojums. Traķu Trešās paaudze universitātē  šogad svin savu 10 gadu jubileju, un, ja pirmajā mācību gadā šeit zinības apguva 70 biedri, tad šogad Traķu U3A var lepoties jau ar 347 studentiem no visām Traķu rajona kopienām. Ja parēķinām, ka Traķu pilsētā ir aptuveni 5000 iedzīvotāju, bet visā rajonā – 32 000, tad šāds studentu skaits ir iespaidīgs. Arī Medardas Čobotas Trešās paaudzes universitātē Viļņā studējošo skaits ar katru gadu pieaug un mācību gadu šogad maijā noslēdza jau 2500 seniori. Kauņas U3A darbojas 11 nodaļas, tā sauktās “fakultātes”, kurās kopumā mācās 600 studentu.”

Visām Lietuvas U3A ir būtisks valsts un pašvaldību atbalsts. Piemēram, Panevēžas rajona Trešā paaudzes universitātes koordinators ir pašvaldības vēl 1995.gadā izveidotais pieaugušo Izglītības centrs, un Panevēžas U3A sadarbojas ar rajona izglītības, izglītības palīdzības un kultūras iestādēm, pašvaldības bibliotēku un Sabiedrības veselības biroju, kā arī ar Šauļu Universitāti, Viļņas koledžu, Panevēžas koledžu un vairāku citu valstu izglītības iestādēm. Arī Kauņas U3A nav pašpārvaldes organizācija, bet darbojas Kauņas reģiona Pieaugušo izglītības centra vadībā. Universitāte strādā uz kopienas pamata, un mācīšanas, tāpat arī dažādas ar to saistītas aktivitātes notiek skolās, kultūras namos, bibliotēkās un kopienas centros. Studiju formas ir dažādas – no vienkāršām lekcijām līdz semināriem, ekskursijām, izbraucieniem, izrādēm, konkursiem, prāta kaujām, gadatirgiem, izglītojošiem koncertiem, svinībām utt. 

“Ļoti vērtīgs bija NVO “Senioru pasaule” apmeklējums, kur runājam par senioru apmācību tiešsaistē. Tā ir mūsdienīga tiešsaistes mācību un tīklošanās platforma, kas paredzēta vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt savas prasmes un saturīgi pavadīt laiku.  “Senioru pasaule” uzsver, ka aicinot seniorus piedalīties attālinātās lekcijās, tiek radīta vide, kurā cilvēki, kas vecuma dēļ izjūt vientulību un sociālo atstumtību, var pēc iespējas ilgāk saglabāt aktivitāti, veselību un neatkarību,” uzsver Lilita Kalnāja.

LSKA ieskatā mūžizglītība veicina kvalitatīvu un sistemātisku valsts sociālo, ekonomisko, kultūras un politisko attīstību, veidojot efektīvu nākotnes sabiedrību. Tā nodrošina arī plašākas karjeras iespējas visu vecumu cilvēkiem. Ja cilvēks pēc pensijas gadu sasniegšanas grib un var turpināt strādāt, tad vecums darba tirgū vairs nedrīkst kalpot par diskriminējošu faktoru, galvenā uzmanība ir pievēršama viņa prasmēm, zināšanām, vēlmei pārkvalificēties un būt konkurētspējīgam. Mūžizglītība senioriem ir arī veids kā pārvarēt vientulības barjeru un būt regulārā saskarsmē ar citiem senioriem. To, cik šādas nodarbības ir pieprasītas, redzam jau pēc LSKA “Senioru skolas” klausītāju skaita pieauguma,” uzsver Lilita Kalnāja. 

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,

Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim

finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5