Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” piecu partnerorganizāciju pārstāvji 2024.gada aprīlī pieredzes apmaiņas vizītē Portugālē pētīja pieredzi Trešās paaudzes universitāšu jeb University of the Third age (U3A) darbībā. Pieredzes apmaiņa tika organizēta sadarbībā ar RUTIS - Association Network of Universities for the Elderly (senioru universitāšu asociācijas tīkls).

Portugāles galvaspilsētā Lisabonā ierodamies 5.aprīļa pēcpusdienā vēlāk, nekā plānots. Arī turpmākajā dienas gaitā neies tik raiti, kā cerēts, tāpēc Portugāles pilsētā Almeirim RUTIS birojā nonākam līdz ar krēslu. Esam tiešām pārsteigti, kā nelielās pilsētiņas centrā divstāvu ēkā ierīkots RUTIS birojs, no kura tiek koordinēts visu 408 Portugāles Senioru universitāšu darbs. Savā turpmāko dienu uzturēšanās bāzes vietā Nazaré, kas atrodas Atlantijas okeāna pašā krastā un ir sērfotāju paradīze, esam jau dziļā tumsā un apkārējās ainavas burvību varam novērtēt tikai otrā rītā.

Portugāles seniori ir līdzīgi un vienlaikus atšķirīgi no Latvijas vienaudžiem

Nazaré ir neliela pilsētiņa Portugāles centrālajā daļā ar aptuveni 10 tūkstošiem iedzīvotāju tajā un ap 15 tūkstošiem visā Nazaré pašvaldības teritorijā, un ietilpst plašākajā Leirijas apgabalā.

Jau sestdien, 6.aprīlī, paredzēta pirmā tikšanās, iepazīstoties ar vienu no četrām Nazaré Senioru universitātēm un piedaloties nacionālo deju nodarbībā.

Bet pirms tam sestdienas rītā mūs gaida divi pārsteigumi: Atlantijas okeāns ar milzu viļņiem un laikapstākļi, kuri visai maz atšķiras no Latvijas lietainākajām dienām. Šķiet, ka mitrumu ieelpojam ar katru elpas vilcienu kā milzīgā dabas inhalācijas procesā. Ir auksts un vējains. Agrā rīta pludmales pastaigu ceļš – slidens, bet tas neattur mūs no apkārtnes izpētes: klintis un viļņi ir apbrīnas vērti arī šādos apstākļos.

Pēcpusdienā tiekamies ar pirmajiem Portugāles Trešās paaudzes jeb Senioru universitātes apmeklētājiem – nacionālo deju dejotājiem atvērtā tipa nodarbībā. Tie pārsvarā ir seniori, kuri nekad nav dejojuši, bet tagad ik nedēļu pulcējas, lai to darītu. Redzams, ka viņu mērķis nav nostiepti purngali un ideāls deju zīmējums, bet gan lustīga kopā būšana un izkustēšanās. Pēc trim – četrām dejām tiekam iesaistīti arī mēs un vadošā projekta eksperte Tatjana tiek īpaši uzlielīta: ko seniori mācījušies trīs mēnešus, to Tatjana diezgan pieklājīgā līmenī apguvusi 15 minūtēs! Runājoties pēc priekšnesumiem, pārliecināmies, ka seniori tiekas, lai labi pavadītu brīvo laiku, esot tajā dzīves posmā, kas seko aktīvajai darba dzīvei, kas daudziem no viņiem bijusi saistīta ar zveju Atlantijas okeānā.

Pēcpusdienā izbaudām skatu uz Nazaré un okeānu no augšas, uzbraucot ar funikulieri nedaudz vairāk kā 300m kalnā. Augšā rit mazliet cita dzīve, kas centrējas ap pilsētiņas laukumu, pie tā arī slimnīca, baznīca, tūrisma centrs. Bet tas, no kā tiešām aizraujas elpa – tie ir garie viļņi, kas redzami no vecās bākas. Tieši šeit okeānā ir dziļvaga, kas rada neparasti lielos un garos viļņus – uz tiem sabrauc sērfotāji no visas pasaules. Nopērkam ieejas biļetes vietējā muzejā, kur apbrīnojam slavenu sērferu parakstītos un dāvinātos sērfu dēļus, apskatām dziļvagas maketu un, aizturot elpas, noskatāmies video, kuros cilvēks uz dēļa okeānā šķiet tik nereāli sīks! Vēlāk mums izstāstīs, ka Nazare ir profesionālo sērfotāju karaļvalsts, un pat tad nav retums, kad dažus nežēlīgi paņem okeāns. Visā pasaulē sērferu kopienai tiek ziņots, kad okeāna dziļvaga piepildās – tas ir priekšvēstnesis patiešām gigantiskiem viļņiem. Vēja appūsti un stāstu ieskauti pa serpentīnveida kāpnēm dodamies lejup, atmiņu failos ierakstot neaizmirstamos okeāna un Nazaré skatus.

Ukuleles un dziedāšana, sporta svētki un radošās nodarbības: kas citādi?

Nezaudējot ne mirkli, jau pirmdien dodamies uz Senioru universitāti Beneditas pilsētiņā, kur mūs vizītes iesākumā sagaida ukuleles orķestris kopā ar kori. Tiem, kas domā – nekā īpaša, gribētos novēlēt to kaulu tirpoņu, kad senioru izpildījumā klausies Portugāles Neļķu revolūcijas dziesmu sava nacionālā instrumenta ukuleles jeb mazas četru stīgu ģitāras pavadījumā. Viņi stāsta – revolūcijas dienās nācijā bija noruna, ka, atskanot šai dziesmai radio ēterā, visi zināja – nacionālā armija dodas uz galvaspilsētu. Neļķu revolūcija ir tieši pirms 50 gadiem realizēts armijas virsnieku apvērsums, kā rezultātā gandrīz bez upuriem un asinsizliešanas tika gāzts diktatora Antoniu di Oliveiras Salazara (1889–1970) iedibinātais autoritārais režīms, kas ar nosaukumu "Estado Novo" ("Jaunā valsts") bija spējis dažus gadus turpināties pat pēc paša diktatora nāves. Šo dziesmu dzirdēsim vēl ne vienreiz vien – to dzied pieklusināti saspringtā noskaņā, īpaši bieži šogad, jo ir apaļa revolūcijas gadadiena un valstī ir daudz tam veltītu pasākumu.

Emocionālā pacēlumā saorganizējamies atbildes dziesmai “Bēdu manu lielu bēdu” un tiekam pie sapratnes aplausiem. Protams, ka ieskatāmies Portugāles senioru sejās, dziedāšanas manierē, pētām diriģenta Bruno darbu. Tā uzzinām, ka vecākajai dalībniecei, kas aiz ukuleļu svītas stāv kora pirmajā rindā, ir 90 gadu. Un viņi ir tik dažādi – šie portugāļu Trešās paaudzes universitāšu apmeklētāji: glamūrīgai skaistulei līdzās dzīves rimta zvejnieksieva, dūšīgi un kalsni ar stoiski mierīgu un mākslinieciski atraisītu izpildīšanas manieri, lietišķi un aizrautīgi. Starp citu – diezgan daudz vīriešu. Bet visiem ir tāda pašsaprotama attieksme, kas liek mums ar kaulu smadzenēm sajust – te sabiedrība vienkārši zina: pēc darba dzīves sekos Trešās paaudzes universitāšu tīkla nodarbības, un izvēlies pats – ko mācīsies. Šo sajūtu mazliet vēlāk abpusējā tikšanās dialogā nostiprinās Beneditas senioru universitātes vadības cilvēki, stāstot par nodarbībām un finansēšanas modeļiem. Katram senioram te ir dalības maksa 12 eiro mēnesī, turklāt smalki atrunāts – kur katrs no šiem euro nonāk. Ēkas piešķīrusi pašvaldība, lai tās nestāvētu tukšas, bet dažādus komunālos maksājumus veic senioru universitāte pati. Nu, jā – apkures izmaksu vienkārši te nav – jo klimats cits. Pasniedzēji strādā brīvprātīgi.

Šeit uzzinām, ka Portugālē ļoti daudzi senioru iemācās rakstīt un lasīt tieši šeit, Trešās paaudzes universitātē, jo, tā ir Portugāles īpatnība, ka daudzi agrā bērnībā tikuši atdoti strādāt lauku darbos. Senioru universitāte viņiem ir pirmā skola dzīvē, tai skaitā – iespēja pirmoreiz mācīties kādu svešvalodu. Šeit sastopam vairākus citu valstu seniorus (Holande, Nīderlande, Kanāda), kas pārcēlušies uz dzīvi Portugālē. Mazliet vēlāk, atgriežoties Nazaré, mums pievienosies Suzī, kura ir dzimusi Kanādā, ilgus gadus strādājusi nozīmīgā valsts amatā. 48 gadu vecumā, dzīvei kardināli mainoties, viņa izgājusi Santjago ceļu, kurā saprata, ka turpmāk vēlas dzīvot sev. Nonākot Portugālē, kā saka pati, “iemīlējās ainavā”. Šobrīd viņa dzīvo Nazaré jau 16-to gadu, darbojas kā brīvprātīgā vietējā senioru skolā, tulko no portugāļu uz angļu valodu un pavada arī mūs turpmākajās dienas gaitās.

 

Pēcpusdienā Nazaré mūs gaida pārsteigums – vietējā U3A koordinatore Felipe ir vienojusies par vizīti pašvaldībā, kurā piedalās arī pats mērs un viņa vietnieks izglītības darbā. Tiekam ne tikai pie prezentācijas dāvanām, bet arī pie visai detalizēta skaidrojuma – kā organizēts Trešās paaudzes universitāšu darbs šeit un kā to atbalsta pašvaldība. Starp citu – senioriem šeit pašvaldības robežās nav sabiedriskā transporta izdevumu – tos sedz pašvaldība. Dalības maksa Trešās paaudzes universitātē Nazaré ir tikai 5 eiro mēnesī, toties ikviens tās dalībnieks var izmantot jebkuras nodarbības, kas pieejamas pašvaldībā – peldi, dejo, dziedi vai glezno, mācies valodas, vēsturi – jebko. Salīdzinoši mazā maksa Trešās paaudzes universitāšu dalībniekiem iespējama, jo pašvaldība atalgo Nazaré četru filiāļu koordinatora darbu, un tas netiek iekļauts seniora dalības maksā. Tātad – katrā pašvaldība ir dažādi noteikumi pēc rocības un atbalsta vēlmes, iespējām. Bet neviens te nav apvainojies – šī senioru atbalsta sistēma tiek nodrošināta visā Portugālē, jo ir sabiedrībā pieņemts un pašsaprotams process.

Soļu jeb pastaigas futbols senioriem: no Portugāles uz Kuldīgu

Nākošā diena, 9.aprīlis: dodamies uz Caldas da Rainha pilsētiņu, kur apmeklēsim senioru sporta festivālu. Protams – vienmēr ir interesanti – ar ko tas atšķirsies no Latvijas līdzīgiem pasākumiem. Tomēr šoreiz ir intriga – zinām, ka bez sporta festivāla redzēsim dzīvē pastaigas jeb soļu futbolu (wallking football). Kuldīgas senioru skolas vadītāja Ruta Orlova zina teikt, ka arī pie viņiem šī aktivitāte teju jau uzsākta, tomēr ļoti gribas redzēt to dzīvē.

Caldas da Rainha pilsētā atrodas senioru universitāte, kurā mācās ap 400 studentu, un tieši šodien norisinās Senioru sporta festivāls kopā ar US das Caldas da Rainha, Mação, Paços de Ferreira un Vila Velha de Ródão un Latvijas pārstāvjiem. Stadions ir senioru rīcībā. Iesildīšanās gan atstāta jaunu un aktīvu cilvēku ziņā, un reizēm ne tikai mums tās temps šķiet par ātru. Tomēr pievienojamies vingrinājumiem uz laukuma. Vērojam, ka atkal jau piedalīšanās nevienam nav pašmērķis – kad seniorus pieveic nogurums, tiek vienkārši staigāts pa tuvāko apkārtni, tomēr vairums turas līdzi visai ātrajam iesildīšanās tempam.

Pastaigas futbols nāk ar it kā stingriem noteikumiem un instruktāžu neskriet spēles laikā, tomēr vērojam, ka arī mūsu divas dalībnieces ne reizi vien metas teciņiem pakaļ bumbai. Nu ko – protams, uzvar draudzība!

Arī portugāļi uzsver, cik svarīga ir kustība un fiziskas aktivitātes senioru vecumā – tās ne tikai palīdz uzturēt muskuļu masu, stiprināt kaulus un uzlabot sirds un asinsvadu sistēmas darbību, bet arī veicina endorfīnu ražošanu, kas var uzlabot garastāvokli un samazināt depresijas risku. Fiziskās aktivitātes arī palīdz socializēties un atbrīvoties no stresa – sākoties sporta nodarbībām, seniori burtiski atplauka smaidā, runājās un sasaucās.

Vēlāk tiekamies pie dalībnieku sarūpēta cienastu galda skaistajā parkā, kur visi stādītie koki ir vienādi, smaržo tikko pļauta zāle un sarunas turpinās. Pēc savstarpējām laipnībām un dāvanu apmaiņas dodamies uz Caldas da Rainha Trešās paaudzes universitātei mītnes vietu – bijušo augstskolas filiāles ēku, kas tagad atvēlēta senioru lietošanai.

RUTIS vadītājs Luis Jacob un sabiedrisko attiecību vadītāja Dulce Mota mums pastāstīja par Portugāles U3A pirmssākumiem, kā viss tika veidots un kā ir šobrīd, cik daudz studentu un lektoru. Kas Portugālei ļoti raksturīgi – viņi ir savstarpēji solidāri un labprāt piedalās, arī kā brīvprātīgie pasniedzēji. Kā minēja Luis – ikvienam patiesībā ir kaut kas, ko viņš prot un var iemācīt otram un ikviens var atrast vienu stundu nedēļā, kuru ziedot kā pasniedzējs brīvprātīgam darbam.

Peniche Universidade Senior: senioru izglītošanās ir labuma sabiedrībai

Trešdiena, 10.aprīlis, ar autobusu dodamies uz Peniche pilsētiņas Senioru universitāti. Šī diena kļūst neaizmirstama ar divām lietām: Ane, kas mūs iepazīstina gan ar Trešās paaudzes universitāti, gan izved nelielā ekskursijā. Viņa dzimusi Portugālē, zīdaiņa vecumā pārcēlusies uz Kanādu un jau pieaugušā vecumā atgriezusies atpakaļ. Un otrs – atkal pārsteidz okeāns! Jo, izrādās, tieši šeit ir vieta, kur var gan peldēt, gan mācīties sērferi – iesācēji: bezgala skaista pludmale ar lieliem, gariem viļņiem.

Vietējā Trešās paaudzes universitātē ir bagātīgs nodarbību klāsts. Mums sagatavotas lieliskas izdevības ieskatīties katrā no tām! Vispirms jau mežģīņu darināšana, ko latviski saucam par knipelēšanu – smalks roku un pacietības darbs. Viena no dalībniecēm sākusi mācīties tikai 68 gados. Portugālietes sēž pie lieliem vates ruļļiem nelielos statīvos, uz kurām ar miljons vārpstiņām darina smalkus rakstus. Viņas arī ierunā sveicienu Latvijas senioriem, kurā aicina mācīties arī brieduma un vēlākos gados. Šeit pašvaldībā ir izveidota sistēma – kā tiek atzīts, ka meistarība ir apgūta (tas notiek caur U3A) un var uzsākt savu darinājumu tirgošanu.

Pētām tālāk: stikla dekoratīvās mākslas darbnīcā top spilgtu rakstu stikla krāsojumi. Skaisti, bet process ir ilgstošs, un es atļaujos iemest aci blakus nodarbību telpā – kur rindojas kokgriezumi. Lai gan pašlaik te tukšs, varu apskatīt izgatavotās lietas – un tās ir gana iekārojamas! Bet mūs tālāk aicina uz mūsdienu deju nodarbību. Dalībnieku atlase šajās nodarbībās nepastāv – dejo visi, kas var un vēlas, turklāt apgūst dažādas dejas. Vīriešu deju nodarbībā ir pat vairāk kā sievietes, un arī mums piedāvā iespēju iesaistīties.  

Nākošajā klasē ir pašizaugsmes nodarbības ar kognitīvās terapijas metodi. Tās kā brīvprātīgā vada sieviete no Brazīlijas, kurai ir doktora grāds, viņa tagad dzīvo Portugālē un ir sarakstījusi vairākas grāmatas. Nodarbības notiek diskusiju formā, katrā no nodarbībām diskutējot par vienu konkrētu tēmu par tādām vispārīgām dzīves lietām, kas katram varētu būt svarīgas. Piemēram, ko tu vēlētos mainīt savā dzīvē? Ar kuru dzīves jomu tu tiešām neesi apmierināts? Ko tu varētu darīt, lai lietas uzlabotos? Dažreiz tās ir lielas lietas, par ko cilvēki nodarbībās runā, bet dažreiz – detaļas. Interesants sarunu temats bijis – no kā tu baidies? Jo runājot bailes var mazināties. Arī mēs saņemam dažus padomus ceļamaizei.  

Tālāk – teātra nodarbība. Seniori gatavojas ikgadējam festivālam, kas notiks šeit, Peniche. Valodu nesaprotam, bet žesti un intonācijas runā pašas par sevi. Palielajā skolas zālē skaļi skan aktieru – pašdarbnieku emocijas, lasītie teksti, no kuriem iemācamies “Ole” (sveiki).

Vestibilā izpētām nodarbību sarakstu, kurā atrodam arī vēstures un svešvalodu stundas. Sarunā vadītājs skaidro, ka nozīmīga Trešās paaudzes universitāšu daļa ir ekskursijas, par kurām seniori piemaksā arī paši, īpaši – par tālajām ekskursijām uz citām valstīm, kam krāj ilgstoši. Bet pasauli redzēt ilgojas visi! Lai būtu taisnīga pieeja, no lielā studēt gribētāju skaita dalībniekus izvēlas tā, lai gada laikā kaut kur aizbraukt tiek visi.

Trešā paaudzes universitātes mazās pašvaldībās darbojas arī bibliotēkās

Ceturtdiena, 11.aprīlis, rīta pusē tā paagrāk braucam ar satiksmes autobusu uz Pattaya pilsētiņu. Šeit ir neliela senioru kopa ciematā, kas darbojas vietējās bibliotēkas ēkā, bet uz nodarbībām iedzīvotāji brauc arī no attālākiem lauku rajoniem. Šeit kārtējo reizi pārliecināmies, ka iedvesmojošs pasniedzējs var visu! Un ka māksla vieno – plecu pie pleca zīmē portugāļu un latviešu seniori. Ne vieni, ne otri nav īpaši lieli valodas pratēji, bet sarunājas visu laiku! Atzīstami, ka nodarbībās visur manāmi arī vīrieši – to mēs īpaši novērtējam kā bonusu, kas veido nodarbību pievilcīgu gaisotni.

Ēkas otrajā stāvā aprīkota kvalitatīva datorklase – kā apmācību vieta tā nozīmīga tieši senioriem no attālākiem laukiem. Filiāles vadītāja īpaši uzsver, ka seniori labprāt mācās valodas. Ir arī tādi, kam jāmāca dzimtās valodas rakstība un lasīšana, lai gan tādu nav īpaši daudz. Tas saistīts ar vēsturiski zemu izglītības līmeni un agrāro valsts politiku.

Zāles telpā sastopam jau iepriekš satikto diriģentu Bruno, kas arī šeit senioriem māca ukuleles spēli un dziedāšanu. Šoreiz mēģinām organizēties “Pūt, vējiņi!” dziedāšanai, bet portugāļiem tas šķiet par lēnu, un mēs nobeidzam ar ko jestrāku! Mūsu galvenais secinājums te – svarīgi, lai pasniedzējs iedvesmo nodarbību apmeklētājus apgūt to, ko pats prot un māca citiem!

Pēcpusdienu aizvadām Alcobaca pilsētā, kur Trešās paaudzes universitāte arī ir izvietojusies vienā no pilsētas bibliotēkas spārniem. Tikai te pilsēta lielāka, jo vēsturiski veidojusies ap cisterciešu ordeņa klosteri, ir ar savu garīgo auru. Pēc Alcobacas Trešās paaudzes universitātes iepazīšanas vietējais brīvprātīgais, kas ir pasniedzējs ar apbrīnojami plašām vēstures zināšanām, mūs ar šo klosteri iepazīstinās. Cisterciešu ordeņa mācības pamatā ir uzsvars uz roku darbu un pašpietiekamība, agrāk cisterciešu klosteri sevi uzturēja ar lauksaimniecību un alus darīšanu. Mūki tradicionāli valkāja baltas drēbes, tādēļ vēsturiski tika dēvēti par "baltajiem mūkiem" iepretī "melnajiem mūkiem" jeb benediktiešiem. Apkārtējie zemnieki no mūkiem daudz ko mācījās tieši lauku saimniekošanā. Klosterī redzēsim arī dažus ļoti asprātīgus saimnieciskos risinājumus – stāstījums ir tik daudzkrāsains, ka pilnībā varam iedomāties klostera dārzos staigājošus mūkus un nodrebināmies ne tikai auksto sienu dēļ, bet arī saprotot, ka burtiskā nozīmē “staigājam pa kauliem” – jo mūkus te arī apglabāja.

Bet U3A mājvietā – bibliotēkā mēs uzzinām, ka Alcabasa senioru universitātē jeb U3A darbojas 140 seniori – studenti. Sastopam arī seniores, kas pulcējušies uz radošajām nodarbībām, un tūlīt iesaistās pieredzes apmaiņā ar mūsu delegācijas rokdarbu lietpratējām. Tiekam pie retas iespējas apmeklēt ne tikai labi remontētās un uzturētās vietējās bibliotēkas telpas, bet iekļūt arī īpaši sargājamo reto grāmatu glabātuvē, kur grāmatas ir vienā eksemplārā un aizskart ar rokām tās nedrīkst.

Seniorus interesē arī citas zināšanas – mācās angļu, franču valodas, klausās vēstures lekcijas, dalās ceļojumu stāstos. Seniori tepulcējas bibliotēkas telpās – jo te ir skaisti un ērti, iepriekš tā nebija, bet pašvaldība ņēmusi vērā senioru atsauksmes un radusi iespēju ļaut U3A te turpināt darboties, kaut pārcelt uz šejieni sākotnēji bijis pagaidu risinājums.

Senioru izglītība ir ļoti svarīga Portugālei

Piektdien dodamies uz Senioru University Rio Mayor pilsētā. Brauciens kalnos, kas atklāj Portugāles ainavas pievilcību – kķūst saprotams, kāpēc kanādiete Suzī par sevi teica: “Iemīlējos ainavā!”

Te vietējā U3A ir deleģējusi mūs pavadīt profesionāli tehniskās skolas skolotājam Žuanam Poulu. Nonākot U3A, uzzinām, ka šeit tās darbiniekus apmaksā pašvaldība. Žuans skaidro, ka Portugālē izprot senioru izglītošanās nozīmīgumu, tāpēc atbalsta ne tikai valsts, bet dažādos veidos – arī katra pašvaldība. Savukārt Trešās paaudzes universitātes sniedz ieguldījumu, ne tikai visā Portugālē attīstot senioru izglītošanās iespējas visa mūža garumā, bet stiprina arī brīvprātīgā darba nozīmīgumu (jo daudzi pasniedzēji ir brīvprātīgie) un veicina U3A kustības jēgpilnumu, ar to saprotot kvalitāti un sistēmiskumu.

Rio Mayor mums ir iespēja vērot vairākas senioru nodarbības – esam pārsteigti, cik apmeklēta ir vingrošana. Kā daudzviet, arī šeit seniori glezno. Pavisam īpašs mūsu grupai šķiet mākslas nodarbību pasniedzējs, kas bez gleznošanas arī spēlē akordeonu, turklāt viņa darbotiesgribai nav traucēklis iedzimtā smagā ģenētiskā saslimšana. Īsā laikā Žuans mums noorganizē mākslas pasniedzēja ziedotās glezniņas izlozi, tiekam arī pie pāris akordeona priekšnesumiem un sirsnīga draudzības paliecinājuma, aicinot braukt ciemos vēl.

Atpakaļceļā sastopam arī Rio Mayor U3A vadītāju, kas īsos vārdos mums apstiprina – U3A ir stratēģiskās attīstības tālejoši plāni.

Atgriežamies Nazaré, kur vakarpusē tiekamies pasākumu apkopojošā saulrietā uz viesnīcas jumta stāva, un tad jau sestdien ceļš mājup, pa autobusa logu vērojot skaistās ainavas, bet metro stacijā ieraugot arī dažus ne tik simpātiskus Portugāles vaibstus – te apmetušies un uzturas, praktiski – dzīvo bezpajumtnieki un migranti. Bet vide ir salīdzinoši labi uzturēta, ne mirkli nejūtamies apdraudēti.

Piezīmes no Portugāles: kas noderēs Latvijai?  

Esam viesojušies vairākās Portugāles Trešās paaudzes universitātēs. Uzzinājuši, kā tiek organizētas mācības, meistarklases, sporta un radošās aktivitātes. Portugālē senioru skolu tradīcijas ir senas, kā arī senioru skaits procentuāli no kopējā iedzīvotāju skaita viens no lielākajiem Eiropā. Viens no U3A darbības svarīgiem iemesliem ir vēsturiski izveidojies un Portugālē ilgstoši pastāvējis iedzīvotāju augstais analfabētisma līmenis, ko tagad joprojām var novērot senioru vidū.

U3A piedāvātās aktivitātes ir dažādas, un katrs var rast sev piemērotāko: sākot ar teātra nodarbībām, dažādu deju apmācības, dažāda veida gleznošanas tehnikas, ukuleles klases, darbs ar koku, joga, filozofija, mūzika, peldēšana, gleznošana, angļu valodas apguve, datorprasmju uzlabošana, kognitīvā terapijas klases nodarbība un vēl, un vēl. Katrā U3A ir salīdzinoši liels vietējo iedzīvotāju senioru vecumā skaits, kas apmeklē nodarbības. Pārsteidzošs ir atklājums, ka Portugāles sabiedrība ir ļoti solidāra, kas sniedz augstu brīvprātīgo pasniedzēju līmeni. Piemēram, Pattayas senioru universitātē ir ap 100 studenti - seniori un 26 skolotāji. Visi pasniedzēji darbojas kā brīvprātīgie, veltot katrs šim darbam divas stundas nedēļā.

Protams, mūs visur interesēja mācību maksa un, jo īpaši – senioru līdzmaksājumi, valsts un pašvaldību atbalsts. Secinājums ir, ka situācijas Portugāles pašvaldībās ir atšķirīgas un dažādas, bet svarīgi, ka kopējais vēstījums ir – Trešās paaudzes universitāšu lomas atzīšana visā Portugāles sabiedrībā un dažādos tās līmeņos – sākot no pašiem senioriem, kas gatavi mācīties, turpinot ar brīvprātīgiem pasniedzējiem, kas gatavi mācīt, pašvaldībām, kas gatavas finansēt koordinatorus un piešķirt telpas, daudzviet segt par tām maksājumus, un valsti – kas ir atzinusi U3A kustību – to godā, atbalsta un iekļauj savos stratēģiskajos plānos. Protams, katras valsts situācija ir dažāda. Iemesls  Portugāles Trešās paaudzes universitāšu attīstības veiksmei ir arī fakts, ka problēma ilgu laiku ir bijusi ārkārtīgi zemais izglītības līmenis un pat atsevišķu sabiedrības grupu analfabētisms, īpaši lauku reģionos. Bet ļoti nozīmīga ir bijusi arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla RUTIS veiksmīgā darbība un līderu pašaizliedzība, šo darbu uzsākot. RUTIS kā senioru izglītības tīkla sākuma periodā idejas iniciatori un tagad jau RUTIS prezidents Luis Jacob un sabiedrisko attiecību vadītāja Dulce Mota apbraukājuši pilnīgi visas Portugāles pašvaldības, skaidrojot – ko valsts iegūs ilgtermiņā, ja šāda tīkla izveidi atbalstīs, un kā to paveikt visiem kopā.

Liels nopelns veiksmīgai vizītes organizēšanai un norisei bija projekta vadošās ekspertes Ivetas Cīrules ieguldītajam darbam un pieredzei, jau vairākus gadus darbojoties Latvijā kā RUTIS tīkla pārstāvei. Viņa visā pieredzes apmaiņas pasākuma gaitā akcentēja nozīmīgus momentus – kas Portugāles pieredzē bijuši svarīgi un varētu veidot pievienoto vērtību arī Latvijas U3A tīkla dibināšanā. 

Noderīgas zināšanas, jaunas idejas un svaigs skats uz to – kā uzlabot senioru dzīves kvalitāti, ir visu šo deviņu dienu pienesums mūsu projektā! Portugāles seniori patiesi ir dzīvespriecīgi un sapratuši, kā “pievienot gadiem dzīvi” – šis teiciens kļuvis par mūsu projekta kampaņas saukli!

Kāpēc senioram jāmācās un kā to organizēt Latvijā?

Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā, tai skaitā – diskutējot ar valsts pārvaldes pārstāvjiem. Nav tā, ka Latvijā nekas šajā jomā nenotiek, bet ir gana daudz nelielu iniciatīvu senioru izglītošanas darbā, kuras būtu vērts apvienot vienotā sistēmā. Ir senioru interešu aizstāvība, jā, pārsvarā Rīgā, un tikai vietām reģionos, kaut kādā mērā to veic arī senioru skolas. Sabiedrības novecošanās uzņem ātrumu, un nu jau arī valsts pārvaldes iestādes pagriež galvu problēmas virzienā. Turklāt spēkā stājušies ANO un Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas uzliek pienākumu valstij veikt stratēģisko plānošanu novecošanās problēmas risināšanai.

Bet kā izveidot visai Latvijai piemērotu un dzīvotspējīgu sistēmisku sadarbības modeli, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitāti?

Pieredzes apmaiņas ir tikai viena no projekta aktivitātēm. Paredzēta arī visu partneru organizācijas līderu izglītošanās – semināri un apmācības, kapacitātes spēju audzēšana, jaunu interesentu iesaistīšana un jaunu senioru skolu dibināšana, dialogs ar valsts sektora atbildīgajiem pārstāvjiem, senioru NVO tīklošanās pasākums un festivāls projekta noslēgumā – kopumā ceram sasniegt pozitīvu vilkmi Trešās paaudzes universitātes jeb University third age (U3A) radīšanai Latvijā. Ir skaidrs, ka šis ir valsts līmeņa jautājums, lai U3A arī Latvijā kļūtu par veiksmīgu stāstu un pat lepnumu, kā dzīvē to apliecina valstis, kurās U3A funkcionē un attīstās.

Īpašs paldies pieredzes apmaiņas organizētājai, projekta vadošajai ekspertei Ivetai Cīrulei, kā arī grupas darba valodas nodrošinātājiem Tatjanai Azamatovai un Sanitai Bertmanei!  Esam pateicīgi Portugāles sociālās atbildības kustības RUTIS vadītājiem par mums veltīto laiku un vizītes sagatavošanu!

Sekojiet projekta info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās! Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.vidusdaugavasnvo.lv sadaļā Projekti/aktuālie/atveseļošanās fonda projekts). Jautājumu gadījumā sazinieties ar projekta vadītāju (29449622 vai rakstot uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ).

 

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Vidusdaugavas NVO centrs

 

INFORMĀCIJAI:

Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai.

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu.

 

 

*U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb Trešās paaudzes pārstāvi.

*Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies. Sabiedrības novecošanās ir neizbēgama, taču tās negatīvās sekas — slimības un augsti ārstēšanās izdevumi, senioru vientulība un depresija — nav obligātas. No tām ir iespējams izvairīties, radot un īstenojot visaptverošu politiku valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu  jau ir pieņemtas valdības pasākumu programmas novecošanās negatīvo seku mazināšanai. Viena no nozīmīgākajām praksēm daudzās ES valstīs ir neformālā izglītība senioriem. Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.