Senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī atstumtība, vientulība un sociālā izolētība, kas ir viens no riska faktoriem depresijas un arī demences attīstībai, norāda “Latvijas senioru apvienības” struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone. Lai mentālās veselības problēmas nekļūtu par gados vecu iedzīvotāju ikdienu,  nepieciešams steidzami veidot veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora  vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Sabiedrībai arvien vairāk novecojoties, neizbēgami pieaugs arī demences izplatība. Statistika liecina, ka vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem apmēram divus no katriem simts cilvēkiem skar demence. Līdz ar vecumu demences risks ievērojami pieaug un ir galvenais vecāka gadagājuma cilvēku invaliditātes cēlonis. “Senioru saeima” jau vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz  psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā un uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāpadara psihiskās veselības aprūpi pieejamu katram, kam tā nepieciešama, stingri ievērojot, lai tā patiesi atbilstu ikviena indivīda vajadzībām un cieņai,” norāda Barga Girgensone.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma normām psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. Tomēr, ņemot vērā, ka psihiskās veselības jomā trūkst vienotu un standartizētu kvalitātes rādītāju un novērtēšanas kritēriju, LSKA pievienojas speciālistu atzinumam, ka psihiskās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli, uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.

LSKA ieskatā daudzu senioru mentālās problēmas lielā mērā varētu mazināt veidojot programmas, kuras par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem ļautu iesaistīties ne vien sabiedriskajā, bet arī profesionālajā dzīvē. Jo vairāk cilvēks pēc aiziešanas pensijā ir iesaistīts dažādu NVO darbībā, darbojas koros, deju kolektīvos, ar dažādām radošām izpausmēm saistītos pulciņos un var sevi realizēt profesionālajā sfērā, kaut vai ik pa laikam daloties pieredzē ar jaunākiem kolēģiem, jo mazāk viņš ir pakļauts sociālās izolētības un vientulības riskam. Senioru iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, dažādu pakalpojumu sniegšanā vai citur, ir ļoti noderīga ne vien viņiem pašiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

LSKA ieskatā pašvaldībām nepieciešams arī aktīvāk veidot dienas centrus, kuros tuvinieku darba laikā var uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi ar demenci sirgstošie seniori. “Šādi cilvēki var ļoti labi atcerēties savas jaunības un bērnības notikumus, bet tanī pat laikā aizmirst, ka nav aizgriezuši ūdens krānu,” saka Barba Girgensone.

LSKA “Senioru saeimas” priekšsēdētāja atgādina, ka arī “Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam” starp prioritātēm iekļauts mērķis paātrināt tempu sabiedrības un publiskā sektora attieksmes maiņā pret cilvēka vecumu.  “Ir labi, ka šajā dokumentā minēta aktīvas novecošanās pieeja, kas atbalsta gados vecāku cilvēku iesaisti ekonomikā un darba tirgū, līdzdalību kopienas dzīvē, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu un savlaicīgas rūpes par savu veselību. Tomēr līdztekus šīm neapšaubāmi pareizajām, bet joprojām deklaratīvajām frāzēm, ir nepieciešams vienots valsts līmenī izstrādāts plāns, kā konkrēti visas šīs labās ieceres realizēt. Mazinot sociālās izolētības un vientulības risku, tiktu stiprināta arī daudzu gados vecu cilvēku mentālā veselība,” skaidro Barba Girgensone.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.