Neveicot reālus, savstarpēji cieši saistītus pasākumus bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas politikās, nabadzības risku mazināšanas centieni rezultātus nedos, norāda “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone.
“Seniori, personas ar invaliditāti, mazturīgie iedzīvotāji un citas riska grupas kopumā veido pietiekami lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, un reālā dzīvē strādājošas atbalsta politikas trūkums sociālo jautājumu risināšanai var novest līdz sociālai katastrofai. Risinot šo problēmu galvenokārt “uz papīra” tā nekur nepazudīs. Nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu,” uzsver Barba Girgensone.
“Senioru saeimas” vadītāja atgādina Valsts kontroles vēl 2020.gadā revīzijā secināto, ka Latvijā nav pilnīgu datu par nabadzības riskam pakļautām personām, savukārt Latvijas pašvaldības ik gadu sociālajai aizsardzībai tērē ap 249 miljoniem eiro, no kā sociālajai palīdzībai un dažādu sociālo pabalstu veidā izmaksātajiem atbalsta pasākumiem un kompensācijām ticis izmaksāts 51 miljons eiro. “Šos līdzekļus mērķtiecīgāk izmantojot, būtu iespējams panākt labākus rezultātus nabadzības risku mazināšanā, tostarp attiecībā uz vientuļajiem senioriem. Sociālajam atbalstam jābūt precīzi mērķētam, lai vismaz minimālā apmērā spētu apmierināt sociālā riska grupā esošo iedzīvotāju, tostarp arī senioru, pamatvajadzības,” saka “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja.
Barba Girgensone vērš uzmanību uz faktu, ka joprojām nav novērsts Valsts kontroles 2020.gada Revīzijas ziņojumā konstatētais: pašvaldībās arvien pastāv atšķirīga pieeja sociālo pabalstu veidu, to skaita un saņēmēju loka noteikšanā, savukārt pašvaldību izlietotie līdzekļi, kas paredzēti sociālajai palīdzībai, ne vienmēr ir mērķēti uz nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
“Satraukumam ir nopietns pamats, jo šā gada 28.augustā un 5.septembrī Satversmes tiesas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, Valsts kontroles pārstāves uzsvēra, ka joprojām nav iespējams novērtēt, cik daudz no visiem sociālās palīdzības sistēmas instrumentiem ir pieejami vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tas liecina, ka joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kura nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu tiem, kam tā visvairāk nepieciešama, tostarp senioriem,” uzsver Barba Girgensone.
“Senioru saeima” turpina apkopot LSKA biedru – nevalstisko organizāciju ieteikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, kuri tiks iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, un aicina kā likumdevēju, tā pašvaldības neaizmirst par mazturīgo iedzīvotāju, personu ar invaliditāti un senioru tiesībām saņemt sociālo aizsardzību vismaz minimālā apmērā.
Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Materiāls “LSKA: Ar puspasākumiem nabadzības risku mazināšana neizdosies” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA: Ar puspasākumiem nabadzības risku mazināšana neizdosies” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.
