Labā ziņa ir tā, ka Latvija eiro zonas mērogā ir starp drošākajām valstīm, kurā naudas viltošanas gadījumu ir salīdzinoši maz un ar katru gadu tie turpina sarukt. Sliktā ziņa - naudas viltotāju galvenais mērķis ir seniori un bērni. Latvijā izplatītākie ir divu eiro monētu viltojumi, seko 50 eiro banknošu viltojumi un 20 eiro banknošu viltojumi.

Lielākoties cilvēks pat neiedomāsies, ka viņam kāds var iesmērēt viltotu banknoti vai monētu, taču dzīve mēdz būt pārsteigumu pilna un var gadīties arī tā, ka lielveikala kasiere, izlaižot, teiksim, piecdesmit eiro naudas zīmi cauri banknošu atpazīšanas aparātam, paziņo, ka tas ir viltojums. Kā rīkoties?

Pirmām kārtām saglabājiet mieru un vēsu prātu. Veikala darbiniekiem šādās situācijās ir pienākums par viltojumu ziņot policijai un pareizā rīcība ir sagaidīt likumsargu ierašanos un sniegt paskaidrojumus, no kurienes šī konkrētā naudas zīme iegūta. Ja cilvēks par viltojumu nav zinājis, viņam nekas nedraud. Protams, ja vien neskaita viltotās banknotes konfiskāciju. 

Kā pārbaudīt šaubīgu banknoti un kāpēc tas ir jādara

Nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt šaubīgo naudas zīmi izmantot citā veikalā vai norēķinos par kādu pakalpojumu, jo apzināta norēķināšanās ar viltotu naudu ir likumpārkāpums. Pārbaudīt šaubīgo banknoti iespējams Latvijas Bankā, kur darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. 

Kāpēc tas ir jādara? Lieta tā, ka ne vienmēr kases banknošu atpazīšanas aparāti korekti atpazīst īstās banknotes un var kļūdīties, līdz ar to galīgo slēdzienu par naudas zīmes īstumu var dot tikai Latvijas Bankas naudas drošības eksperti. Ja izrādīsies, ka naudas zīme ir tikai sabojāta, banka to apmainīs pret citu,  identiskas vērtības banknoti. Savukārt ja tā būs viltota, banknoti konfiscēs bez kādas kompensācijas.

Bankomāts viltotu banknoti neizsniegs

Viltotā naudā var iedzīvoties, piemēram, pārdodot kādu preci “no rokas” nepazīstamam cilvēkam, ar to var samaksāt par pēc sludinājumiem pārdotām mantām, šādu viltojumu var izdot arī kā atlikumu par pirkumu, teiksim, tirgū. Variantu ir pietiekami daudz.

Savukārt uzskats, ka viltojumu var iesmērēt arī  bankomāts, ir maldīgs. Jo bankomātu uzpildīšanai domātās naudaszīmes, tāpat kā jebkura bankā nonākusī nauda, tiek pārbaudītas. Viltota banknote nevar nonākt bankomātā arī caur skaidras naudas iemaksu, jo bankomāti spēj atpazīt trūkstošus vai bojātus banknotes drošības elementus. Aizdomīgā banknote nonāk atsevišķā bankomāta kasetē un no bankomāta vairs netiek izsniegta. Savukārt gadījumā, ja cilvēkam šķiet, ka ar bankomāta izsniegto naudas zīmi kaut kas nav īsti kārtībā, viņam jāvēršas attiecīgajā bankā, kura nepieciešamības gadījumā spēs pārbaudīt, vai bankomāts izsniedza tieši šo konkrēto banknoti. 

Kā pārliecināties par eiro banknošu īstumu?

• Banknošu drukāšanai tiek izmantota īpaša iespiedtehnoloģija, tādēļ tās viegli atpazīt  ar tausti. Tā kā daļa elementu izgatavoti ar dobspiedi, ar  roku iespējams sajust biezo  krāsvielas slāni. Viltojumu papīrs bieži vien ir mīksts un tam nav īstai banknotei raksturīgās “čaukstoņas”. Papīrs nedrīkst būt pārāk spīdīgs vai vaskots. 
• Vēl viens aizsardzības elements ir daudztoņu ūdenszīme, kura labi redzama, apskatot banknoti pret gaismu. Īstai daudztoņu ūdenszīmei nav asu kontūru un pāreja no gaišajām uz tumšajām daļām vienmēr ir pakāpeniska. 
• Banknotes papīrā iestrādāta pretviltošanas josla. Aplūkojot to pret gaismu, tā parādās kā tumša līnija. Uz joslas salasāms vārds EURO un banknotes nominālvērtība. Teksts ir viegli lasāms no abām banknotes pusēm; tas mainās atkarībā no tā, vai to lasa aversā vai reversā. 
• Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā – zeltīta josla (piecu un divdesmit eiro banknotēm).
• Lielāka nomināla banknotēm (50 eiro un lielākām) banknotes reversā, labajā stūrī apakšā, lieliem cipariem ir redzama banknotes nominālvērtība, kas drukāta ar optiski mainīgu krāsu. Mainot banknotes apskates leņķi, nominālvērtības uzraksta krāsa mainīsies no purpursarkanas uz olīvzaļu vai brūnu. 

Kā atpazīt viltotas 20 un 50 eiro naudaszīmes?

Viltotā 20 eiro banknotē visbiežāk nav iestrādāts dobspiedums, tādējādi ar tausti nevar sajust burtus “BCE ECB EZB EKT EKP” vai uzrakstu “20 EURO”. Tāpat šīs naudaszīmes metāliskā josla salīdzinājumā ar oriģinālu nav tik spīdīga, lai arī ir redzami nomināla cipari un eiro simbols. Tāpat viltotai banknotei reversā atkarībā no apskates leņķa nemainās attēla krāsa, ūdenszīme ir dzeltena, bet aizsargjoslā trūkst drukātā uzraksta “20 EURO”.

Arī viltotām 50 eiro banknotēm parasti nav jau minētā dobspieduma, ūdenszīme ir izplūdusi, aizsargjoslā nav drukātā uzraksta “50 EURO”, vai arī šajā vietā redzami nesalasāmi simboli. Viltojumā metāliskajam attēlam nav krāsu pārejas, banknotes apakšā un zīmējumā mikroteksts nav izlasāms. Tāpat elementi, kas redzami no banknotes abām pusēm, var nesakrist. Vēl 50 eiro banknotes viltojumu apliecina arī fakts, ka nomināla krāsa banknotes reversā nemainās, vai arī nomināls aversā var būt rozā krāsā.

Kā atpazīt viltotas monētas?

Īstām monētām ir augsta izgatavošanas kvalitāte.  Viltojumi ir mazāk spīdīgi un ar tiem parasti var zīmēt uz papīra. Viena un divu eiro monētu centri ir viegli magnētiski, savukārt viltotas 1 un 2 euro monētas bieži vien nav magnētiskas vai arī ir pārāk magnētiskas.  Turpretim īstas 50 centu monētas nav magnētiskas. Īstajām monētām visas reljefa kontūras skaidri izceļas uz pārējās virsmas. Apskatot viltotas eiro monētas, var rasties iespaids, ka tās ir labas kvalitātes, bet bieži vien to reljefs ir pārāk sekls un virsma šķiet nelīdzena. 

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.