Lai arī cilvēki nemitīgi tiek brīdināti uzmanīties no krāpniekiem un regulāri tiek ziņots par blēžu iecienītajām shēmām, Valsts policija jūnija sākumā ziņoja, ka šogad no cilvēkiem jau izkrāpti gandrīz 3,5 miljoni eiro. LSKA apkopojusi informāciju par šobrīd iecienītākajām krāpnieku metodēm un atkārtoti aicina - seniori, esiet modri! Ar nepārdomātu rīcību viena mirkļa laikā ir iespējams zaudēt visa mūža iekrājumus!
Īsziņa no VID par nodokļu atmaksu
Martā un aprīlī daudzi cilvēki visā Latvija saņēma īsziņu it kā no VID “Jūs gaida ziņa par nodokļu atmaksu”. Pie šīs ziņas pievienotā saite aizveda cilvēku uz SEB internetbankai līdzīgu autorizēšanās lapu, kurā jāievada bankas dati. Kamēr cilvēks mēģina reģistrēties viltotajā internetbankā, krāpnieki iegūst viņa bankas datus un mierīgi saimnieko cilvēka īstajā internetbankā.
Kā sevi pasargāt?
Būtiski atcerēties, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas.
Ja ziņas sūtītājs tiešām ir VID, tas primāri notiek Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. E-pastā uz īstiem VID ziņojumiem norāda sūtītāja adrese: “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma” (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).
Draudi bloķēt Inbox.lv lietotāja kontu
Krāpnieki izsūta e-pasta vēstules it kā Inbox.lv vārdā, aicinot nekavējoši apmaksāt kavētos rēķinus par e-pasta servisa pakalpojumiem, tostarp aizsardzību pret surogātpastu. To neapmaksāšanas gadījumā tiek draudēts bloķēt ienākošos un izejošos e-pastus. Ja cilvēks uzspiež uz pievienotās saites, viņš nonāk tā saucamajā pikšķerēšanas vietnē, kuras vienīgais mērķis ir piekļūt viņa bankas datiem un iztīrīt kontu.
Kā sevi pasargāt?
Vienīgā prātīgā darbība ir šādus e-pastus ignorēt un dzēst. Nekādā gadījumā nevajadzētu ne klikšķināt uz klātpievienotās saites, ne arī atvērt pielikumu, ja tāds ir. Pielikums var būt inficēts.
Viltotas internetbanku mājaslapas
Viena no biežākajām kļūdām, kas krāpniekiem ļauj iedzīvoties uz neuzmanīgu cilvēku rēķina, ir internetbankas piekļuves saites meklējumi ar interneta pārlūka starpniecību. Ievadot “Google” meklētājā savas bankas nosaukumu, un pēc tam dodoties uz lapā norādīto adresi, var nonākt krāpnieku izveidotā internetbankas mājaslapas dublikātā. Ja šādā lapā ievadīsiet savus PIN kodus un kartes datus, šī informācija, un līdz ar to arī jūsu kontā esošā nauda, nonāks krāpnieku rīcībā.
Kā sevi pasargāt?
Pirmais un galvenais drošības noteikums ir: pievērsiet uzmanību mājaslapas izskatam. Lai arī vizuāli viltotās internetbankas mājaslapas adrese šķiet līdzīga īstajai, tomēr tā nekad tai pilnībā neatbildīs. Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols.
Tomēr vienīgā patiesi efektīvā drošības recepte ir atvērt savu internetbanku tikai un vienīgi bankas mājaslapā vai pieslēdzoties mobilajai lietotnei.
Vairāk informācijas https://www.lskapvieniba.lv/lv/allcategories-lv-lv/82-aktualitates/242-esiet-uzmanigi-krapnieki-kerusies-pie-internetbanku-majaslapu-viltosanas
Šantāžas e-pasti
Krāpnieki izsūta e-pastus latviešu valodā, kuros apgalvo, ka sūtītājs ieguvis par lietotāju informāciju par pieaugušajiem domātu vietņu apmeklēšanu, un draud šo kompromitējošo informāciju tālāk izsūtīt radiem, draugiem, kolēģiem. Parasti seko prasība sazināties ar sūtītāju un samaksāt zināmu naudas summu. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV brīdina, ka ļaundaris ticamības nolūkos arī var norādīt, ka zina lietotāja e-pasta paroli, kura tiek iekļauta krāpnieciskajā e-pastā. Parole tiešām var būt reāla, taču tā iegūta kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, kādā no interneta resursiem, kur lietotājs ir reģistrējies. Ar konkrētā e-pasta konta paroli tā sakritīs gadījumā, ja visur tiek izmantota viena parole.
Kā sevi pasargāt?
Nekādā gadījumā nemaksājiet un neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Drošības nolūkos ieteicams noskenēt iekārtu ar antivīrusa programmatūru un nomainīt paroles, ja atklājies, ka tās ir noplūdušas. ( Ja vēlaties pārbaudīt, vai jūsu e-pasts paradās kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, to iespējams izdarīt vietnē: monitor.firefox.com )
Krāpnieciskas vēstules
Lietotājs saņem e-pastu, kurā nesankcionēti izmantots Valsts policijas un Interpola logo, kuru it kā parakstījis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. E-pasts noformēts kā uzaicinājums uz tiesu, jo pret e-pasta saņēmēju esot vērstas tiesvedības par bērnu pornogrāfiju un pedofiliju. Kā e-pasta “autors” norādīts “civilās gvardes ģenerāldirektors Armands Ruks”. Būtībā šo vēstuļu teksts ir tik idiotisks, ka krāpšanu nav grūti atpazīt (jo īpaši ņemot vērā, ka vēstulē minētā Kriminālkodeksa vietā Latvijā vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās stājās spēkā Krimināllikums), tomēr visādam gadījumam pievienojam pāris paraugus:
Arī šie e-pasti tiek izsūtīti ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu. Proti, atbildot uz e-pastu, iedzīvotājam tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments, kurā prasīts samaksāt “sodu”, lai it kā tiktu izbeigta tiesvedība.
Kā sevi pasargāt?
Nekādā gadījumā neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Atcerieties, ka ne Valsts policija un tās amatpersonas, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šādas vēstules neizsūta. E-pasta viltojumu var atpazīt arī pēc izsūtītāja adreses – valsts iestādes izmanto noteiktas e-pasta adreses, piemēram, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Investīciju krāpnieki
Finanšu krāpnieki reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet arī ievērojamai tā pavairošanai. Viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.
Kā sevi pasargāt?
Visprātīgākais ir neturpināt nekādu komunikāciju ar šiem “investīciju pakalpojumu” piedāvātājiem ne interneta vietnē, ne arī pa tālruni. Ja nu ļoti gribas noticēt “izdevīgajam piedāvājumam”, sākumā pārbaudiet, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci. Informācija par licencētiem finanšu, tai skaitā ieguldījumu, pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē, sadaļā “Tirgus dalībnieki”.
(https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki )
Nekādā gadījumā neinstalējiet savā datorā tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “Quick Support” un “Team Viewer”, jo ar to palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un bankas kontam.
Telefonkrāpnieki
Joprojām turpina uzdarboties arī telefonkrāpnieki, kuri mēdz uzdoties par bankas darbiniekiem vai finanšu speciālistiem. Pēdējā laikā blēži pasākuši uzdoties arī par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ar stāstiem par cilvēka bankas kontā it kā notikušajām nelikumīgajām darbībām, viņi mēģina izvilināt bankas konta datus. Nereti pēc “policista” zvana iedzīvotājam piezvana jau kāds cits noziedzīgās grupas dalībnieks, kas apgalvo, ka zvana no bankas. Lielākā bīstamība ir tā, ka ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu, tai skaitā arī policijas.
Kā sevi pasargāt?
Pirmais brīdinājuma zvaniņš, ka darīšana ar krāpnieku, ir sarunas valoda. Krāpnieki lielākoties runā krievu valodā. Otrkārt, ne policijas, ne banku, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, “Smart-ID” piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi.
Miljonu laimesti
E-pastā pienāk paziņojums, ka cilvēks kādā speciālā “e-pastu loterijā” ir vinnējis milzīgu laimestu. Parasti tas ir skaitlis ar sešām nullēm. Iekrītot “loterijas” tīklos un sazinoties ar norādīto kontaktpersonu, cilvēks uzzina, ka laimesta saņemšanai jāpārskaita zināmu naudas summu formalitāšu nokārtošanai; jānorāda savs bankas konts, un jāgaida miljons. Kad nauda pārskaitīta, varat atslābt – loterijas organizētāji jūs vairs netraucēs. Savukārt krāpniekiem uzticētie cilvēka personīgie dati vēlāk var tikt izmantoti citu kibernoziegumu veikšanai vai bankas konta iztukšošanai.
Kā sevi pasargāt?
Neticiet paziņojumam, ka kādā mistiskā “e-pastu loterijā” esat vinnējis miljonu vai pat divus. Joprojām spēkā ir vecais, labais princips: lai vinnētu loterijā, sākumā ir jānopērk loterijas biļete. Vienīgais, ko ar šādu e-pasta paziņojumu var darīt, ir to izdzēst.
Izglāb draugu!
Vēl viens krāpšanas veids ir paziņas izmisīgais palīgā sauciens. No sev zināma cilvēka jūs e-pastā saņemat ziņu, ka viņam ārzemēs nozagta nauda, pase, mobilais tālrunis un nav nekādu iespēju tikt līdz mājām. Seko lūgums aizdot naudu, to pārskaitot uz vēstulē norādīto kontu. Visbiežāk cilvēki arī palīdz, taču liels ir viņu pārsteigums, kad izrādās – „apzagtais” paziņa par savu ķibeli nemaz nezina! Viņa kontu uzlauzuši kibernoziedznieki, bet kontaktu loks izmantots krāpšanai.
Kā sevi pasargāt?
Pēc šāda ziņojuma saņemšanas sākumā mēģiniet ar paziņu sazināties. Kiberdrošības eksperti arī iesaka pievērst uzmanību e-pasta valodai. Nereti paziņas dīvainā izteiksmes veida iemesls ir nevis satraukums par zaudējumu, bet gan tulkojuma programma…
Publikācija tapusi pateicoties AS “DelfinGroup” atbalstam.
