12.aprīlī LSKA pārstāves Lilita Kalnāja un Barba Girgensone piedalījās “Sirds veselības veicināšanas alianses” sēdē.
Sniedzam sēdes atskaiti:
- Sēdes dalībnieki apkopo smagākās pandēmijas sekas attiecībā uz sirds-asinsvadu slimību pacientiem, akcentējot trīs blokus: 1) ielaistas un neārstētas slimības tostarp tādas, kas ietekmē sirds-asinsvadu veselību; 2) nav veikta dažādu saslimšanu diagnozes noteikšana, tostarp dažādu sirds-asinsvadu slimībām; nav izvērtēta pārslimota Covid ietekme uz pacienta pamatdiagnozi sirds-asinsvadu slimībās.
- Sēdes dalībnieki diskutējot atzīst, ka pašreizējais SVVA uzdevums ir izstrādāt plānu lai kompleksi virzītos sirds-asinsvadu slimību profilaksē, ārstēšanā un rehabilitācijā.
- Kopš SVVA ir pievērsusi valdības uzmanību sirds-asinsvadu slimību katastrofālajam pieaugumam ne tikai ES valstīs, bet arī Latvijā, valsts attieksme nav mainījusies. SVVA ir izveidojusi kontaktus arEiropas tīklu, mediķiem, NVO, aktīvistiem.
- Iepriekšējā plānošanas periodā ir notikusi jaunu medikamentu reģistrēšana, kā arī veiktas aktivitātes sirds-asinsvadu slimību profilaksē un prevencē. SVVA ir aktīvi nodarbojusies ar pacientu, ārstniecības personu, ierēdņu un politiķu izglītošanu organizējot dažādus izglītojošus pasākumus (seminārus, konferences). Ir redzami šī darba rezultāti tādejādi, ka ir mainījusies cilvēku attieksme un izpratne par savu veselību un tās aprūpes iespēju izmantošanas nepieciešamību, kā arī veselīga dzīvesveida nozīmi.
- Tiek atzīts, ka joprojām ir slikts stāvoklis ar kompensējamajiem medikamentiem attiecībā uz sirds-asinsvadu slimību ārstēšanu.
- Šajā plānošanas periodā ir jārisina jautājumi attiecībā uz 1) regulāru holesterīna kontroles asinīs veikšanu ieviešot bezmaksas pārbaužu programmas, vienlaicīgi informējot par diētu pielietošanas iespējām, veicot apmācību semināros; 2) ģimenes ārsta apmeklējumu regularitāti un kvalitāti, kā arī to pakalpojumu grozu, kuru var sniegt ģimenes ārsts sirds-asinsvadu slimību pacientam; padziļinātu izmeklējumu organizēšana un pieejamība sirds-asinsvadu slimniekiem, saņemot kardiologa konsultāciju. Tādejādi varētu apturēt katastrofālo sirds-asinsvadu slimību slimnieku skaita palielināšanos.
- Ir konstatēts, ka smagākais sirds-asinsvadu slimību neārstēšanas rezultāts ir sirds mazspēja, kas noved pie kardioloģiskās onkoloģijas. Un faktiski ir lēna miršana. Medikamenti var ievērojami aizkavēt šo miršanu, bet tie ir jālieto regulāri un tie ir dārgi. Tāpēc valstij būtu jāspēj kompensēt pacientiem šo medikamentu iegādi, īpaši aktuāli tas būtu cilvēkiem ar nepietiekamiem ienākumiem.
- ES valstīs cīņai ar sirds-asinsvadu slimībām apvienojas NVO ar ražotājiem, mediķiem un pacientiem. Daudzās valstīs tiek veidota sadarbība sirds-asinsvadu slimnieku ārstēšanā un rehabilitācijā, kas Latvijā nozīmētu Veselības un Labklājības ministriju sadarbību. SVVA uzskata, ka sirds-asinsvadu slimību pacienta rehabilitācija ir jānodrošina valstij.
- LSKA aktualizē jautājumu par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību arī nomu. LSKA uzskata, ka nepieciešama diskusija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu sirds-asinsvadu slimnieku ārstēšanā, aprūpē un rehabilitācijā.
- Tiek atgādināts, ka LSKA 2022.gadā ir veikusi aptauju senioru auditorijā par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu. Atbildes – lai arī bija nojaušamas – bet tomēr atspoguļo situācijas traģiku un pieaugošo risku līmeni. 70% no LSKA aptaujātiem senioriem uzskata, ka valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Vēl lielāks skaits – pat 95% - ir to, kuri atzīst, ka viņiem vajag papildus informāciju par šo slimību ārstēšanu un profilaksi. Savukārt, 85% piekrīt tam, ka sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai jābūt veselības aprūpes prioritātei. 90% uzskata, ka viņiem nav pieejamas modernas terapijas šo slimību ārstēšanai. Lai arī LSKA aptauju nevar atzīt par zinātniski pētniecisku, tomēr tā dod pietiekamu priekšstatu par noteiktas sabiedrības grupas satraukumu veselības aprūpes problemātikā attiecībā uz sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu.
- Sabiedrības senioru daļa gaida aktīvu un sistēmisku valdības rīcību ar uzsvaru uz sistēmiskumu, kam būtu ambiciozi mērķi – tādi, kādi tie ir minēti gan Pasaules veselības organizācijas, gan Eiropas Savienības dokumentos.
- gada 26.maijā Latvijas valdība ir apstiprinājusi „Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.”. Pamatnostādnes iezīmē galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
- Pamatnostādnēs norādīts, ka sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 g.v.) cēlonis. 25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51% ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana) un 49% – profilaktiski novēršami (veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu). Akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, turklāt šiem rādītājiem ir būtiskas atšķirības arī stacionāru griezumā, kas norāda uz atšķirībām veselības aprūpes saņemšanas iespējās.
- LSKA atbalsta uzskatu, ka Veselības ministrijai un sabiedrības veselības iestādēm ir jākļūst par starpnozaru pieejas iniciatoru veselībā, uzņemoties vidutāju un padomdevēju funkcijas. Īstenojot šīs funkcijas, tiktu uzsvērti gan labas veselības ekonomiskie, sociālie un politiskie ieguvumi, gan sliktas veselības un nevienlīdzības negatīvā ietekme uz visām nozarēm, pārvaldi un sabiedrību kopumā. Lai uzņemtos šādu vadošo lomu ir vajadzīga diplomātija, pierādījumi, argumenti un pārliecināšanas māksla. Veselības nozarei jābūt par citu nozaru partneri, ja veselības stiprināšana var palīdzēt tām sasniegt savus konkrētos mērķus.
Pasākumi tiek finansēti ar LR Labklājības ministrijas atbalstu:
Līgums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
Nr.LM2023/24-1-05/10
no 24.02.2023.g.
