“Latvijas senioru kopienu apvienības” (LSKA) struktūrvienības “Senioru Saeima” darbs galvenokārt vērsts uz gados vecus cilvēkus skarošu problēmu identificēšanu un tādu risinājuma meklējumiem, kas ļautu ne vien uzlabot šodienas senioru dzīves kvalitāti, bet dos arī pozitīvu iespaidu nākotnei.
Nepietiekamie finanšu līdzekļi, par kuriem galvenokārt tiek runāts senioru problēmu risināšanas kontekstā, ne tuvu nav vienīgais jautājums, kura risināšanai būtu nepieciešams valsts un atbildīgo institūciju atbalsts, uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Ne mazāka problēma ir gados vecu cilvēku vientulība, diskriminācija vecuma dēļ un arī ar veselības aprūpi saistītie jautājumi.
“Liela daļa mūsu senioru ir aktīvi, darbojas dažādās senioru nevalstiskās organizācijās un pašdarbības kolektīvos – dzied koros un ansambļos, spēlē teātri, dejo, un labi apzinās ka arī šim vecumam ir savs skaistums, kuru var un vajag izbaudīt. Tomēr ir arī tādi seniori, un viņu nav mazums, kuri vientulības, veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ grimst bezcerībā un novecošanās viņiem nozīmē dzīves kvalitātes zaudēšanu. Mēs cenšamies viņiem palīdzēt, taču bez valsts atbalsta šiem cilvēkiem neiztikt,” saka Lilita Kalnāja.
Jāmaina sabiedrības attieksme
“Senioru Saeimas” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka joprojām aktuāla ir sabiedrības attieksmes maiņa pret novecošanos un vecumu. “Kamēr sabiedrība neiemācīsies saprast, ka vecums nav slimība, bet gan pilnīgi dabīgs process, kas skar ikvienu cilvēku uz planētas Zeme, sabiedrības uztvere, rīcība, empātijas un interese trūkums attiecībā pret gados veciem cilvēkiem nemainīsies. Tomēr allaž jāatceras, ka sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti ne vien tāpēc, ka viņiem ir bagāta dzīves pieredze un viņi aktīvi līdzdarbojas sabiedriskajās aktivitātēs, bet arī tādēļ, ka šādi cilvēki retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” saka juriste.
LSKA uzskata, ka senioru nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies, jo saskaņā ar “Eurostat” pētnieku secināto, ES līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs senioru vecumā 65+ īpatsvars. Savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Līdz ar to arī senioru iekļaušanai darba tirgū, socializācijai, viņu veselības problēmu un citu jautājumu risināšanai būs arvien lielāka nozīme.
Jāuzlabo KVS ārstēšana
“Senioru Saeima” dažādu LSKA aktivitāšu ietvaros regulāri veic senioru anketēšanu par dažādiem problēmjautājumiem, tanī skaitā arī saistībā ar veselību. Tā, piemēram, šogad veicām aptauju senioru auditorijā par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu. Atbildes atspoguļoja arvien pieaugošo risku līmeni. 70% no LSKA aptaujātiem senioriem uzskata, ka valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Vēl lielāks skaits – pat 95% ir to, kuri atzīst, ka viņiem vajag papildus informāciju par šo slimību ārstēšanu un profilaksi. Savukārt, 85% piekrīt tam, ka sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai jābūt veselības aprūpes prioritātei. 90% uzskata, ka viņiem nav pieejamas modernas terapijas šo slimību ārstēšanai. Lai arī LSKA aptauju nevar atzīt par zinātniski pētniecisku, tomēr tā dod pietiekamu priekšstatu par noteiktas sabiedrības grupas satraukumu veselības aprūpes problemātikā attiecībā uz sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu. Tādēļ LSKA uzskata, ka arī Latvijā – līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs – jāveido plašas iesaistes sirds veselības alianse. Kā iepriekš jau norādījusi Lilita Kalnāja, ir apsveicami, ka “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam” sirds un asinsvadu slimības minētas prioritāšu sarakstā, tomēr ar to vien ir par maz. Politiķiem kopā ar mediķiem būtu steigšus jāķeras speciāla sirds veselības plāna izstrādes un papildus finansējuma piešķiršanas ārstēšanas uzlabošanai. “Nav pieļaujams, ka cilvēks nespēj laikus saņemt nepieciešamo palīdzību KVS ārstēšanai tikai tādēļ vien, ka, piemēram, beigušās valsts apmaksātās kvotas sirds un asinsvadu izmeklējumiem, bet viņam pašam tādas naudas, ko samaksāt par datortomogrāfiju nav,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. Lai pievērstu šai problēmai lielāku sabiedrības un arī valdības uzmanību, LSKA bija to vairāk kā 30 nevalstisko organizāciju skaitā, kuras pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros kopā ar mediķiem, nozares pārstāvjiem un politiķiem parakstīja “Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu”.
Valstī nepieciešams hospisu tīkls
Seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiski, ka valstī pastāv hospisu tīkls. Nav noslēpums, ka tādu cilvēku skaits, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, ik gadu palielinās, taču iespēju saņemt šo pakalpojumu katastrofāli trūkst (Latvijā paliatīvā aprūpe šobrīd tiek nodrošināta septiņos stacionāros). Rezultātā nereti ir gadījumi, kad neārstējami slimais cilvēks no ārstniecības iestādes gluži vienkārši tiek aizsūtīts mājās nomirt, un ar viņa aprūpi visas 24 stundas diennaktī jātiek galā ģimenei saviem spēkiem. “Tas ir ļoti grūti gan psiholoģiski, gan finansiāli, jo bieži pacienta radiniekiem ir jāpamet darbs, lai varētu viņu aprūpēt. Tā ir milzīga problēma, kā atbalstīt šādu cilvēku mājās,” saka “Senioru Saeimas” vadītāja Barba Girgensone. Hospisu tīkla izveidošana paliatīvās aprūpes problēmu lielā mērā varētu atrisināt.
“Bijām patiesi gandarīti uzzinot, ka valdība novembrī nolēma atbalstīt šogad uzsāktā izmēģinājuma projekta “Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem” turpināšanu arī 2023.gadā,” stāsta “Senioru Saeimas” vadītāja. “Tas varētu būt viens no pirmajiem, ļoti vajadzīgajiem soļiem hospisu tīkla izveidei”.
Aktualizējot paliatīvās aprūpes pieejamību valstī, secināms, ka būtisks ir arī materiālais atbalsts cilvēkiem, kuri kopj paliatīvās aprūpes pacientu – ģimenes locekli. Jo patlaban sociālās apdrošināšanas sistēma neparedz apdrošināt personas situācijā, ja tiek kopts pilngadīgs paliatīvās aprūpes pacients – ģimenes loceklis, un atbalsts paliatīvās aprūpes pacientam pieejams vien tad, ja viņam tiek noteikta invaliditāte.
Atbalsts senioriem ar pārvietošanās grūtībām
Vēl viena būtiska LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” iniciatīva ir iestāšanās par to senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kurus skārušas pārvietošanās grūtības. Kā norāda Barba Girgensone, nereti nākas novērot, ka šādu senioru iespējas iziet sabiedrībā visbiežāk ir viņu bērnu un mazbērnu rokās un arīdzan finansiālajās iespējās. “Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi vairāk paveicas tiem, kas nav vientuļi vai kuru tuvinieki prot parūpēties, sagādājot tehniskos palīglīdzekļus, atbalstot fiziski, vai tiem, kuri atrod NVO, kas palīdz iegūt tehniskos palīglīdzekļus. Pārvietošanās iespējas senioru vecumā cilvēkiem ar kustību traucējumiem sniedz neatkarību un brīvību, dod iespēju iziet sabiedrībā un tas ir ļoti svarīgi,” teic “Senioru Saeimas” vadītāja. Diemžēl lielajās padomju laikos celtās mājas nav viegli pielāgojamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā arī senioriem ar kustību traucējumiem. Šajā ēkās lielākoties nav paredzētas palīgtelpas tehnisko palīglīdzekļu uzglabāšanai, un, pat ja tādas ir, tās bieži vien mēdz būt aizņemtas, nav publiski pieejamas vai arī uz tām var nokļūt pa vairākiem pakāpieniem, līdz ar to ir nepieciešams pacēlājs.
“Senioru Saeimas” vadītāja norāda, ka šīs problēmas risinājums nereti ir attiecīgās pašvaldības labās gribas jautājums, tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kaut nedaudz uzlabot dzīves kvalitāti, LSKA rosinās grozījumus MK noteikumos Nr.1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, lai aktualizētu 2.pielikumu, kā arī, darbojoties Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, aktualizēs nepieciešamību veidot Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas speciālistu sadarbību tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanai senioriem, sniedzot valsts finansējuma atbalstu.
Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr.LM 2022/24-1-06/6e
