Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
Reģistrācijas Nr. 40008264073
Juridiskā adrese: Maiznīcas iela 3-3 Rīga, LV-1001, www.lskapvieniba.lv
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis +371 29475168
struktūrvienība “Senioru Saeima”
2022.gada 3.martā
Turpinot LSKA 2021.gadā īstenotajā projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” uzsākto senioru interešu aizstāvēšanas virzienu attiecībā uz medikamentu kompensācijas problemātiku, un ņemot vērā, ka seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiska medikamentu 100 % kompensācija, jo medikamentu lietošana dzīves kvalitātes uzturēšanai ir nepieciešama regulāri, tiek ierosināts iesaistīties kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Tērbatas iela 4-15, LV 1050, Riga, Latvia, Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā ar mērķi – apkopot veselības sektora viedokļu līderu ieteikumus, ņemt tos vērā, sagatavojot priekšlikumus valdībai un parlamentam par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu.
Iesaistoties pētījumā tiek ņemts vērā fakts, ka pašlaik sirds mazspējas zāļu iegāde tiek kompensēta 75 % apmērā, kas senioriem ir nepietiekami, jo šie medikamenti ir dārgi un nebūt nav vienīgie, kas nepieciešami senioram veselības un aktivitātes uzturēšanai. Problēmu atzīst arī ģimenes ārsti, kuriem nākas izrakstīt zāles par kurām seniors nespēj samaksāt, tātad šīs zāles netiks lietotas un no tā cietīs seniora veselība līdz pat situācijai, kad rodas nepieciešamība ievietot senioru stacionārā.
Uzklausot Veselības ministrijas speciālisti Inesi Kauperi un NVO pārstāvi Inesi Mauriņu, ir secināts, ka skatījums uz minētā priekšlikuma īstenošanu ir dažāds, kaut nepieciešamību pēc 100% kardioloģisko medikamentu kompensēšanas senioriem atzīst arī Veselības ministrija. Tomēr ministrija operē ar datiem, kas norāda uz nepieciešamību pieprasīt no budžeta 2 milj eiro gadā šāda priekšlikuma īstenošanai. „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” nav atbalstījusi tik vispārinātu pieeju šai problēmai, jo gan pacienti, gan medikamenti ir dažādi un tikai ģimenes ārsti un kardiologi var noteikt un arī nosaka atbilstošu medikamentozo terapiju. Minētais vērš uzmanību uz to, ka datus par medikamentu nepieciešamību VM būtu jāpieprasa ārstiem nevis aptiekām, kas dotu objektīvāku skatījumu uz diagnozēm un ārstniecības procesu.
Nacionālā Veselības Dienesta pārstāve Signe Bokta LSKA ir norādījusi, ka valsts 50%, 75 % un 100 % apmērā (atkarībā no diagnozes) kompensē lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu. Ja pacientam tiek izrakstīts dārgāks medikaments, tad starpība starp lētāko un dārgāko medikamentu ir jāsamaksā pacientam pašam. Pacientam ir tiesības konsultācijās ar ārstu apspriest lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu izrakstīšanas iespēju. Ņemot vērā medicīniskus iemeslus - cilvēka organisma īpatnības (paaugstināta jutība pret kādu no palīgvielām, kas iekļauta konkrētos medikamentos), slimības sarežģītības pakāpi, - ārsts var pacientam noteikt konkrēta medikamenta lietošanu, ko nav ieteicams mainīt pret kādu citu . Šādā gadījumā ārsts receptē norāda konkrēta medikamenta nosaukumu un atzīmē, ka aptiekā var izsniegt tikai konkrētās zāles.
„LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” ir noskaidrojusi, ka senioriem, kam diagnozticēta sirds mazspēja, šāda zāļu izrakstīšanas un arī kompensēšanas kārtība rada problēmas ar līdzmaksājumu veikšanu. Nelielai daļai senioru palīdz ģimene, bet tas nav risinājums kopumā. Sekas šādai situācijai ir ģimenes ārstu novērojumi, ka sirds-asinsvadu slimības netiek atbilstoši ārstētas, pacienti neapmeklē ārstu, neiegādājas zāles, ielaiž slimību un ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu tiek nogādāti stacionārā.
Tā kā joprojām ir aktuāls „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atbalstītais Romualda Ražuka priekšlikums izdalīt konkrētu sociālo grupu, kurai ar 2023.gadu kardioloģiskie medikamenti tiek kompensēti 100% apmērā, tad tiek ierosināts šo grupu definēt par senioriem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu, nevis pensionāriem, kuru statuss jāpārbauda pēc CSP datiem. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ir izteicis atbalstu „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” iniciatīvai un Romualda Ražuka priekšlikumam, kas vieš cerības uz situācijas risinājumu.
Sirds un asinsvadu slimību darba grupas pētījums ar mērķi – apkopot veselības sektora viedokļu līderu ieteikumus, tiek uzsākts 2022.gada 14.martā, jo pēdējo divu gadu laikā Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir ievērojami palielinājusies. Sevišķi straujš pieaugums bijis 2021. gadā. Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze rāda, ka 2021. gadā no sirds un asinsvadu slimībām miruši 16 911 Latvijas iedzīvotāji, tas ir par 10% vairāk nekā pirms gada. Kardiovaskulārās slimības (KVS) ir visbiežākais nāves cēlonis kā Latvijā, tā arī citur pasaulē. Tādēļ 2021. gada rudenī Eiropas Savienībā izveidojies pacientu, mediķu, ražotāju un citu ieinteresēto pušu tīkls, kas izvirzījis mērķi – sirds un asinsvadu slimību skaita samazināšanai un šo pacientu dzīvildzes palielināšanai jābūt visas Eiropas prioritātei.
Pētījuma anketa ietver šādus jautājumus:
- Kādi ir iemesli mirstības no sirds un asinsvadu slimībām pieaugumam pēdējo gadu laikā?
Ja respondents uzreiz neatbild, uzdodam papildjautājumu.
Papildjautājums: Kādi ir īslaicīgi un ilglaicīgi iemesli, faktori?
Lūdzam nosaukt piemērus:
– neveselīgs dzīvesveids
– zems finansējums KVS ārstēšanai
– cilvēki neregulāri veic veselības pārbaudes
– modernu ārstēšanas terapiju trūkums
– mediķu trūkums
- Kāda jūsu izpratnē ir sabiedrības atbildība par savu veselību, tajā skaitā regulāri veicot vai neveicot asins analīzes, holesterīna, asinsspiediena mērījumus?
Ja respondents svārstās atbildēt, piedāvājam šādas versijas:
Sabiedrības atbildības līmenis ir
– augsts
– vidējs
– zems
- Kādi ir jūsu ieteikumi valdībai un parlamentam, lai uzlabotu KVS ārstēšanu?
Neatkarīgi no tā, vai respondents sniedz atbildi vai svārstās, uzdodam precizējošus jautājumus:
3.1. Kā situācijas uzlabošanos ietekmētu mediķu un pacientu izstrādāts, un valdībā apstiprināts specializēts sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns?
3.2. Cik lietderīga būtu konkrētu mērķu izvirzīšana tieši KVS grupā, proti, līdz noteiktam termiņam, piemēram, laika posmā līdz 2030. gadam samazināt novēršamo mirstību un palielināt dzīvildzi noteiktā apjomā (%)?
3.3. Cik lielā mērā Jūs piekrītat tam, ka, Latvijā, līdzīgi kā ES, KVS ārstēšana tiktu izvirzīta par prioritāti?
Ja respondents īsti nezina, kā atbildēt, var piedāvāt šādus atbilžu variantus:
– piekrītu
– drīzāk piekrītu
– drīzāk nepiekrītu
– nepiekrītu
– neesmu pārliecināts
Viedokļu pētījuma rezultāti tiks prezentēti seminārā šā gada marta beigās, kā arī publikācijā pēc šī semināra.
LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja
Mg.iur. Barba Girgensone
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
