Viena no būtiskākajām problēmām, ar kuru nākas saskarties Latvijas senioriem, ir nabadzības risks, kā arī faktiskā neiespējamība uzlabot savu finansiālo situāciju, uzskata Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA). Šī jautājuma aktualizēšanai un senioriem piemērotu risinājumu izstrādei LSKA katru mēnesi veiks senioru aptaujas par viņu dzīves kvalitātes problemātiku. 

Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti, norāda LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone. 

“Visas ar pensionēšanos un novecošanos psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt,” uzsver juriste. Tomēr šis dzīves posms piedāvā arī jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs, tāpat arī senioriem ir daudz iespēju sevis pilnveidošanai dažādos nevalstisko organizāciju rīkotos bezmaksas kursos un citos pasākumos. “Sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti  ne tikai tāpēc, ka viņi aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, bet arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” uzsver B.Girgensone.

“LSKA pēdējo gadu laikā veikusi vairākus ar senioru dzīves kvalitāti, veselības aprūpi, sociāliem faktoriem saistītus pētījumus, kuros gūtās atziņas un ieteikumus ik gadus atspoguļojam senioru dzīves kvalitātes uzlabošanas programmā, kuru iesniedzam arī LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā kā arī citās valsts institūcijās. Tā, piemēram, šī gada februārī, atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam, iesniedzām  LSKA viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā mainījusies  domāšana,  sajūtas, rīcība  saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību sabiedrības novecošanās jautājumu risināšanai,” stāsta projekta ““Senioru Saeima” Latvijā” vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Viņa arī norāda, ka pēdējo gadu laikā izkristalizējušies daudzi problēmjautājumi, kuriem steidzami būtu pievēršama kā likumdevēja, tā izpildvaras uzmanība, un gribas cerēt, ka tas arī tiks darīts. 

Ne tikai senioru pašu redzējums uz savu finansiālo situāciju optimismu nevieš, arī statistika ir maziepriecinoša. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes 2021.gadā veiktās aptaujas datiem izriet, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Visstraujāk  nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem, bet visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9 %). Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk - tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību. Jā, valsts un pašvaldības sniedz atbalstu nabadzības riskam pakļautajiem cilvēkiem, bet diemžēl nākas konstatēt, ka tas nav pietiekams. 

LSKA jau iepriekš norādījusi, ka, saskaņā ar CSP datiem, lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai. Savukārt NVO dati liecina, ka vientuļie pensionāri nereti izvairās no komunikācijas ar sociālo dienestu.  “Labi, ja senioriem ir bērni un mazbērni, kuri spēj par viņiem parūpēties, taču ja seniors ir vientuļš, situācija var kļūt tiešām dramatiska,” saka Lilita Kalnāja. 

Savukārt Barba Girgensone norāda uz vēl vienu problēmas aspektu. Proti, lai arī Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, nav retas tādas situācijas, kad bērni, vadoties jau no savas sociālās situācijas - ienākumiem, savu interešu prioritātes utml., šo pienākumu nepilda vai gluži vienkārši nespēj pildīt. “Te valstij būtu jāveido alternatīva, ar normatīvā regulējuma starpniecību nosakot gados vecu cilvēku bērnu un sociālā dienesta sadarbību senioru aprūpes nodrošināšanā. Turklāt ir būtiski, lai bērniem, kuri noteiktā kārtībā informē sociālo dienestu par sociālās aprūpes pakalpojumu pamatotu nepieciešamību un kuri paši to pamatotu iemeslu dēļ nodrošināt nespēj, netiktu piemēroti sodi vai pieprasīti mantiski labumi, bet attiecīgie pakalpojumi tiktu apmaksāti no valsts budžeta,” saka juriste.

Problēma ir arī tā, ka senioru ienākumi pat par dažiem eiro var pārsniegt to ienākumu apmēru, kas nepieciešams, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem, un rezultātā bez  tuvinieku atbalsta viņš visas savas dzīves vajadzības segt nespēj. Arī šī problēma prasa steidzamu risinājumu. 

“Lai labāk izprastu visu šīs problēmas dziļumu, izstrādātu priekšlikumus senioru nabadzības riska mazināšanai, LSKA līdztekus citiem pasākumiem veic arī senioru anketēšanu attiecībā uz ar nabadzības risku un tā novēršanu saistītiem jautājumiem. Pirmā aptaujas anketa pieejama LSKA mājas lapā www.lskapvieniba.lv. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13