Nevalstiskās organizācijas biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārstāvji 29.septembrī piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā iesniedza LSKA īstenotā projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” ietvaros sagatavotos priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kas ļautu uzlabot gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti.
LSKA valdes priekšsēdētaja Astrīda Babāne norāda, ka biedrība pēdējo gadu laikā veikusi vairākus apjomīgus pētījumus, kuros identificētas galvenās senioru dzīves kvalitāti skarošās problēmas, kā arī izstrādājusi ieteikumus to novēršanai. “LSKA gan tikšanās laikā ar dažādām senioru nevalstiskajām organizācijām, gan intervējot gados vecus cilvēkus par problēmām, kuras ietekmē viņu dzīves kvalitāti, konstatējusi, ka galvenokārt tās saistītas ar novecošanas procesu, ar to saistītajām veselības problēmām un sociālo aprūpi, kā arī šo cilvēku nespēju to vai citu faktoru ietekmē pašiem vadīt savu dzīvi. Cilvēki ar novecošanos saistītajām pārmaiņām nav spējuši sagatavoties un tām pielāgoties. Rezultātā viņiem nākas saskarties kā ar psiholoģiskām, tā sociālām un arī veselības problēmām, kuras viņi paši saviem spēkiem vien nespēj atrisināt,” saka A. Babāne.
LSKA valdes priekšsēdētāja stāsta, ka biedrības izstrādātie ieteikumi senioru interešu aizstāvībai cita starpā paredz sniegt atbalstu senioriem, piedāvājot specifiskus dzīves kvalitāti uzturošus atbalsta pasākumus, konsultācijas, kā arī izstrādāt un īstenot jaunas atbalsta metodes, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu nevalstisko organizāciju iesaistīšanu. Tas ļautu sekmēt gados vecu cilvēku integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu novērst ar vientulību saistītos riskus.
Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka projekts “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” ir turpinājums pērn LSKA realizētajam projektam “Aktīvs seniors Latvijā”, un diemžēl nācies secināt, ka gados veci cilvēki gadu no gada ir spiesti saskarties un vienām un tām pašām problēmām. Aizejot pensijā cilvēks, kurš visu mūžu godprātīgi strādājis savas valsts labā, joprojām automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā un gados vecu cilvēku dzīves kvalitātes jautājumi tiek risināti nepilnīgi. “Valstī reti ir pētīts jautājums par senioriem, kas paši vēlas vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu. Vairums šo cilvēku ir vecumā starp 55 un 80 gadiem vai vecāki, taču vēlos atgādināt bieži izskanējušo tēzi, ka vecums nav slimība un senioru bagātīgo dzīves pieredzi nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi. Sabiedrība var gūt labumu no senioriem, rūpējoties par viņu dzīves kvalitāti ne tikai tāpēc, lai viņi aktīvāk līdzdarbotos sabiedriskajos procesos, bet arī retāk izmantotu sociālos un veselības aprūpes stacionārus,” norāda juriste.
Lai aktualizētu senioru integrāciju sabiedrībā, viņu nodarbinātības iespējas, kā arī vērstu uzmanību uz ar gados vecu cilvēku veselības un sociālās aprūpes jautājumiem, LSKA turpina darbu pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas izstrādes. “Šī darba ietvaros ir tikusi un tiek apkopota informācija par senioru interešu aizstāvības problemātiku un sekmīgi īstenotiem pētījumiem attiecībā uz senioru dzīves kvalitāti un to ietekmējošiem objektīviem un subjektīviem faktoriem, tehniskajiem palīglīdzekļiem, dienas centriem, valsts politiku sudraba ekonomikas kontekstā, iegūstot jaunas atziņas, idejas un faktus. Tādejādi tiek gatavoti ieteikumi valsts pārvaldes institūcijām, kas sekmētu senioru interešu aizstāvību un viņu dzīves kvalitātes uzturēšanu,” saka Barba Girgensone.
“Uzskatot, ka LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šis pētījums varētu kalpot par informatīvo materiālu, risinot ar senioru problēmām saistītos jautājumus, ierosinot papildinājumus un grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas tieši skar senioru intereses, LSKA iesniedza šo pētījumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skrides kungam. Esam ļoti gandarīti, ka komisija mūs sadzirdēja un nolēma jau tuvākajā laikā sasaukt sēdi, kuras dienaskārtībā būs ietverti ar senioru problēmām saistīti jautājumi,” norāda LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
Pārskatā par senioru interešu aizstāvēšanas īstenošanu, kuru LSKA iesniedza Sociālo un darba lietu komisijā, identificētas vairākas problēmas, tajā skaitā tik smagi jautājumi kā senioru paliatīvā aprūpe, zāļu kompensēšanas problemātika neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanas procesa nodrošināšanai, pacienta tiesības noteikt savu uzticības personu ārstniecības procesa nodrošināšanai, dienas centri senioriem ar demenci un/vai pašaprūpes problēmām, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātika, uztura līgumu problemātika, jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma ietekme uz senioru mantiskajām interesēm un citi jautājumi.
Pārskata izstrādē izmantotas tādas datu ieguves metodes kā dokumentu analīze, statistikas datu analīze, intervijas ar senioriem un senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dažādos valsts reģionos, intervijas ar sociālajiem darbiniekiem, fokusgrupas diskusija ar NVO, kurām ir pieredze senioru brīvprātīgajā darbā, intervijas ar sociālās aprūpes darbiniekiem.
