Biedrība turpina 2020. gadā uzsākto senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ilggadējais sadarbības partneris un atbalstītājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

Biedrība turpina 2020. gadā uzsākto senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ilggadējais sadarbības partneris un atbalstītājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

2021. gadā saņēmām ziedotāju atbalstu paredzamajiem pasākumiem visos Latvijas reģionos. Plānots piecpadsmit sociālās aprūpes iestādēm, slimnīcām, pansionātiem un biedrībām nodot lietošanā medicīnas inventāru un materiālus, ko iegādāsimies par ziedojumā saņemtajiem līdzekļiem.
2021. gada martā nodevām Dobeles novada Sociālā dienesta Aprūpe mājās birojam inventāru.
Mazsalacas Sociālā dienesta vadītāja Agrita Bērziņa aprīļa mēnesī atsaucās mūsu piedāvājumam un kopā ar slimnīcas vadītāju Edgaru Grandānu apzināja inventāra nepieciešamību, pasūtīja nepieciešamo.
Mazsalacas slimnīca:
„2015. gada 23. jūnijā apritēja 15 gadi, kopš Mazsalacas slimnīca pārcēlusies jaunajās slimnīcas telpās. Kā klājies slimnīcai šajā laika periodā? Īsa ekskursija vēsturē.
Stāsta slimnīcas direktors Edgars Grandāns:
Tagadējā slimnīcas ēka tika celta 80. gados. To iesāka celt kolhozs “Mazsalaca” ar domu tur izvietot bērnudārzu. Ēka tika celta stūru stūriem, katrai bērnudārza grupiņai paredzot savu “spārnu”. Lai arī tipveida padomju celtne, tam laikam tā skaitījās ļoti moderna. Pienāca 90. gadi, kolhozs beidza pastāvēt, un ēka netika pabeigta - bija uzbūvētas tikai ēkas sienas. Tas bija brīdis, kad sākās denacionalizācijas process, un vecā slimnīca un poliklīnikas ēka atguva īpašniekus. Lai arī sadzīvojām diezgan labi, tomēr savs ir savs, tāpēc sākām meklēt iespējas, kur pārcelt slimnīcu un poliklīniku. Nonācām pie lēmuma, slimnīca būs ceļama nepabeigtajā bērnudārza ēkā. Toreiz problēmas risināšanā ļoti aktīvi darbojās pilsētas dome, palīdzēja arī rajona padome. No Saeimas iniciatīvu uzņēmās Anta Rugāte, kas šeit pat organizēja talkas. 1994. gadā sākās ēkas pārprojektēšanas darbi, gāzām ārā sienas, domājām, kā to pielāgot, jo slimnīcai vajadzēja citu - apvienotu plānojumu. Tai pat gadā uzsākām būvniecības darbus. Toreizējais ministru prezidents Valdis Birkavs no Valsts rezerves fonda piešķīra mums 300 000 latu. Visu šo naudu gandrīz paguvām apgūt, bet tad nāca trieciens, ko neviens negaidīja - bankas Baltija krahs, un tas būvniecību apstādināja, jo no valsts neviens vairs nekādu naudu nedeva. Par laimi pirmajā būvniecības etapā jumts bija uzlikts, logi ielikti, un ēka bija saglābta. Braucot uz Mazsalacu vizītēs, ēku ievēroja mūsu Vācijas sadarbības partneri no Giterslo. Viņi par to ieinteresējās, minot, ka latviešiem ir tāda savāda īpašība - pie pirmajām grūtībām nolaist rokas. Tā nu uzņēmējs Bruno Klaine un viņa ģimene uzņēmās palīdzēt gan ar līdzekļiem, gan organizatoriskām lietām. Tagad slimnīcas tiek būvētas par daudziem miljoniem eiro, toreiz mēs to uzbūvējām par apmēram miljonu, kas ir ārkārtīgi maza summa. Daudz kas no iekārtojuma un apdares ir pielāgots no Vācijā demontēta pansionāta, ko vācieši kā humāno palīdzību sūtīja mums. 2000. gadā darbus pabeidzām un slimnīcu varējām atklāt………
2003. gadā kā pirmie Latvijā sākām pievērsties paliatīvai aprūpei - šo aprūpes virzienu iepriekš neviena slimnīca nebija īsti gribējusi ņemt, jo paliatīvie slimnieki skaitījās neperspektīvi. Tā tiešām ir specifiska lieta, bet varu teikt, ka mūsu personāls pa šo laiku ir kļuvis pieredzējis un ir apguvis šī specifiskā darba iemaņas, tāpēc paliatīvās aprūpes jomā mēs joprojām jūtamies pietiekami varoši…….
2009. gadā nāca valstisks lēmums, ka visas mazās slimnīcas, kas nav rajona slimnīcas, jāpārprofilē par dienas stacionāriem. Arī mēs par tādu kļuvām, bet tad pārgājām uz nišu, kurā aprūpējam slimniekus ar starpstāvokli starp medicīnisko un sociālo aprūpi.”
( intervija MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMĀ JŪNIJS / 2015 • NR.6)
2021. gadā slimnīca turpina savu darbu, stacionārajā daļā atrodas medicīniskās sociālās aprūpes gultas un paliatīvās aprūpes gultas, dienas stacionāra gultas, kopā piecdesmit piecas. Slimnīcas pacienti ir no Mazsalacas novada un tuvējās apkārtnes. Tiek piedāvāti pakalpojumi. Slimnīcā strādā četrdesmit speciālisti, medmāsas un darbinieki. Mazsalacas novadā slimnīca ir liels darba devējs un lielākais nodokļu maksātājs.
Varējām slimnīcai un sociālajam dienestam mājaprūpei nodot tik nepieciešamo Covid-19 slimniekiem skābekļa aparātu. Tam pielietojums atradīsies vienmēr arī pēc pandēmijas. Nodevām arī medicīnas palīglīdzekļus un inventāru.
6. maijā LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un Mazsalacas novada Sociālā dienesta vadītāja Agrita Bērziņa parakstīja ziedojumā iegādātās Mantas nodošanas – pieņemšanas līgumu, kurā norādīts:
„.1.Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Veselības veicināšana”, kas piešķirta Mantas devējam.
2. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā Mazsalacas novadā.”

Ziedojuma nodošanā piedalījās biedrības pārstāve Lilita Kalnāja un slimnīcas direktors Edgars Grandāns. Pasākumā piedalījās biedrības „Mazsalacas draugi” vadītāja Santa Hincenberga.
Pateicamies par atsaucību, foto mirkļu iemūžināšanu un dalību mantas nodošanā Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Anetei Gluhai.
Biedrība pateicas slimnīcas direktoram Edgaram Grandānam par dāvāto slimnīcas skaistās ēkas gleznu. Saņēmām no Agritas Bērziņas Mazsalacas novada suvenīrus. Tagad kafiju dzersim no krūzēm ar Skaņā kalna attēlu.

Paldies slimnīcas vadībai un sociālajam dienestam par jau paveikto.

Vēlam sekmes mūsu sabiedrībai un īpaši senioriem tik nepieciešamajā aprūpes darbā!

Visa ziedojuma nodošana notika ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus – ar maskām un neuzkavējoties ilgstoši.

Par notikušo Mazsalacā 6.maijā varat mājas lapas www.lskapavieniba.lv skatīt foto stāstu sadaļā Galerija.

foto autore Anete Gluha