Senioru sociālā izolētība, atstumtība un vientulība ir cēlonis daudzām vecāka gadu gājuma cilvēku problēmām, tostarp arī veselības jomā, liecina biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) veikto pētījumu dati. Viens no veidiem, kā palīdzēt senioriem būt sabiedriski aktīviem, sadarboties ar citiem un atgūt dzīvesprieku, ir iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā.
LSKA priekšsēdētājas vietniece, projekta “Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības meistarklases” vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka senioru vajadzība justies vajadzīgiem un dot labumu sabiedrībai vēl joprojām tiek novērta par zemu. “Senioriem ir ļoti būtiski ne vien attīstīt jaunas iemaņas, bet arī izmantot savu dzīves pieredzi, sniedzot palīdzību citiem. Ir aplami domāt, ka senioriem tik vien vajag, kā būt paēdušiem un atrasties siltumā un drošībā. Neapšaubāmi, arī tas ir svarīgi, tomēr ne mazāk būtiski ir sajust, ka tu esi vajadzīgs, novērtēts un spēj dot labumu citiem.” L.Kalnāja arī norāda, ka iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ļauj lauzt arī pašu senioru vidū plaši izplatīto stereotipu, ka viņi šim “ātrajam interneta gadsimtam” nav pietiekami sabiedriski un zinoši.
“Galvenais kritērijs ir seniora vēlme iesaistīties, darboties, būt aktīvam, pozitīvi noskaņotam un gatavam izmantot sava mūža un darba gados uzkrāto pieredzi. Taču vienlaikus senioriem pašiem jābūt pārliecinātiem, ka attiecīgā brīvprātīgā darba veikšanai viņiem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan iemaņas. Tad iespēja sniegt palīdzīgu roku viņiem sniegs prieku un gandarījumu,” saka Lilita Kalnāja.
Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka ne mazāk svarīgi ir informēt, kāds ieguvums no šāda bezatlīdzības darba veikšanas būs sabiedrībai kopumā.
“Brīvprātīgā darba jomas ir ļoti dažādas, sākot no apkārtējās vides sakopšanas talkām un dalības kultūras, mākslas un pasākumu organizēšanā, līdz veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpei. Būtībā katrs brīvprātīgo kustības dalībnieks var atrast sev piemērotāko jomu, kura visvairāk atbilst viņa interesēm, iespējām un vēlmei palīdzēt. Tomēr lai seniori pilnvērtīgāk varētu iesaistīties brīprātīgajā darbā, nepieciešama plašāka informācija par šo visā pasaulē populāro kustību senioru visbiežāk izmantotajos informācijas kanālos – radio, televīzijā un preses izdevumos. Diezin vai vecāka gadu gājuma cilvēki meklēs informāciju par brīvprātīgā darba iespējām globālajā tīmeklī,” saka B.Girgensone.
Lai veicinātu senioru jeb “sudraba brīvprātīgo” iesaistīšanos NVO sociāli nozīmīgās aktivitātēs, LSKA projekta „Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības meistarklases” ietvaros veikusi pētījumu, kā senioru iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā tiek īstenota dažādās pasaules valstīs, un kādi ir šo aktivitāšu ieguvumi.
Kā pozitīvie ieguvumi minēti: dzīves kvalitātes uzlabošanās, resocializācija, palielinās sociālā nepieciešamība, formējas un nostiprinās starppaudžu saites, tiek nodrošināta tradīciju un pieredzes tālāknodošana, neapmierinātība ar dzīves realitāti transformējas radošās aktivitās.
Barba Girgensone norāda, ka pēc senioru iesaistīšanās līmeņa brīvprātīgo kustībā NVO sektorā Eiropas valstis var nosacīti dalīt 3 grupās. Vismazāk senioru brīvprātīgo kustībā NVO sektorā iesaistās Vidusjūras valstīs. Piemēram, Itālijā senioru līdzdalības daļa dažādos brīvprātīgos projektos ir aptuveni 7 %, bet Grieķijā un Spānijā - tikai 2-3%. Vācijā, Francijā, Šveicē un Austrijā brīvprātīgo kustībā iesaistās vidēji 9 –14% vecāka gadagājuma cilvēki. Visaktīvākie brīvprātīgie seniori ir Zviedrijā, Dānijā (17%) un Nīderlandē (vairāk nekā 20%). Eiropas valstīts 18% no brīvprātīgajiem senioriem katru dienu nodarbojas ar aktivitātēm NVO, bet 47 % to dara vienreiz nedēļā. Dānijā, Francijā, Zviedrijā vecuma posmā pēc 65 gadiem senioru aktivitāte pieaug, bet pēc 75 gadu vecuma samazinās. Tomēr Skandināvijā arī pēc 75 gadu vecuma sasniegšanas ar NVO aktivitātēm regulāri nodarbojas 12-13% iedzīvotāju.
Barba Girgensone min arī dažus piemērus par to, kā notiek “sudraba brīvprātīgo” darbs citās pasaules valstīs. “Piemēram, Dānijā katrs pieaugušais ir septiņu NVO dalībnieks, bet katrs trešais iedzīvotājs strādā NVO kā brīvprātīgais bez atlīdzības. Šajā valstī vispopulārākā ir “sudraba voluntieru”darbība veco ļaužu sociālajās mājās, slimnīcās, palīdzības centros jaunajām māmiņām, kā arī otrreizējo apģērbu pārdošanas veikalu ķēdēs. Japānā „Sudraba brīvprātīgie” tīra ielas, seko līdzi un veic tās vides, kurā viņi atrodas, sanitāro apkopi, kā arī piedalās līdzekļu vākšanā trūkumcietējiem, sniedz palīdzību bāreņiem, invalīdiem un bezpajumtniekiem, vada tūrisma ekskursijas, palīdz mājdzīvnieku aprūpē, u.c. Kanādā brīvprātīgo kustībā iesaistās labi materiāli nodrošināti seniori, kuri ir pieraduši pie darba un, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, grib turpināt būt aktīvi. Piemēram, Toronto muzejos strādā brīvprātīgie darbinieki – ekskursiju vadītāji, fondu glabātāji. ASV „Sudraba brīvprātīgo” NVO iesaistās 50% iedzīvotāju. Visbiežāk viņi darbojas apkalpojošajā sfērā: slimnīcās, reliģiskajās organizācijās, izglītības iestādēs, migrācijas centros, bērnu studijās. Īpašu popularitāti pēdējā laikā guvis “virtuālais brīvprātīgo darbs” – mājas lapu izveidošana un uzturēšana, onlain pētījumu īstenošana, tehniskās palīdzības sniegšana nekomerciālām organizācijām,utml.”
LSKA pētījumā secināts, ka Latvijā un arī Rīgā senioriem pastāv diezgan plašas iespējas ne vien atrast sev piemērotāko brīvā laika pavadīšanas aktivitāti, bet arī iesaistīties dažāda veida brīvprātīgajā darbā – palīdzēt citiem senioriem, palīdzēt jaunajiem vecākiem, bērniem, kā arī darboties dārzniecības vai dzīvnieku kopšanas jomā, organizēt svētkus utml. Taču, lai seniori aktīvi iesaistītos brīvprātīgo kustībā, nepieciešama plašāka un visaptverošāka informācija par to.
Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
